Sarežģīti ir atdalīt vardarbīgos politiskos noziegumus no starppersonu vardarbīgajiem noziegumiem. Piemēram, kāda grupa aplaupa banku ar mērķi iegūt līdzekļus savai revolucionārajai darbībai. Vai šo noziegumu klasificēsim kā politisku, vai arī kā parastu bankas aplaupīšanu? –ajā piemērā nozieguma politiskā definīcija ir atkarīga no tiesiskās atbildības veida (vai akts pārvēršas spēkā?). Lai tas būtu politisks noziegums, tad aktam jāsaskan ar nodomu mainīt valdību vai pārtraukt tās darbību, kā arī tas nevar būt parasts sabiedriski tiesisks noziegums, kurš veikts mantkārīgos vai pašcildināšanās nolūkos.
Jēdziens “terorists” mums asociējas ar cilvēku vai cilvēku grupu, kura saņēmusi ķīlniekus un kaut ko pieprasa kādas valsts valdībai. Taču kas vieniem šķiet terorists, citiem ir brīvības cīnītājs un otrādi. Tā, piemēram, Krievijai čečeni ir teroristi, savukārt citu, tai skaitā arī Latvijas acīs, viņi ir brīvības cīnītāji,kuri mēģina iegūt neatkarību savai valstij. Tad jau tikpat labi par teroristiem var uzskatīt (un dažviet tas arī tiek darīts) Baltijas valstu pārstāvjus, kad 1991. gadā šīs valstis atguva neatkarību, saceļoties pret totalitāro režīmu.
Terorisms parasti ir ļoti cieši saistīts ar politiku, jo, veicot terora aktus, tiek izvirzīti ideoloģiski vai politiski mērķI, bieži vien abi reizē. Tādējādi varam teikt, ka terorisms ir viens no politiskās vardarbības aspektiem.Pamatojoties uz tā kompleksumu, ir grūti noformulēt visaptverošu terorisma definīciju. …