SECINĀJUMI
Demokrātiju var iedalīt divās galvenajās kategorijās: tieša un pārstāvju demokrātija. Tauta savu varu var realizēt gan tieši, gan netieši. Tiešā veidā tā savu varu realizē, pieņemdama likumus tautas nobalsošanā, ierosinādama pieņemt likumus, izvēlēdama parlamentu un prezidentu. Šo varas realizēšanas veidu, kur tauta tieši piedalās svarīgāko valsts funkciju realizēšanā, sauc par tiešo demokrātiju. Otrs varas realizēšanas veids ir netiešā (pārstāvju) demokrātija, kur tauta tai piederošo varu uztic realizēt parlamentam – institūcijai, kas pārstāv tautu un darbojas tās vārdā. Arī Latvijā tautas politisko gribu īsteno pārstāvnieciskās valsts varas institūcijas.
Referātā izvirzītie mērķi tika sasniegti. Apkopojot informāciju par tiešo demokrātiju secināju, ka brīvas vēlēšanas un referendums var uzskatīt par demokrātijas pamatu, jo tādejādi tauta var paust savu gribu, ievēlot pārstāvjus no sava vidus valdībā, un paužot viedokli attiecīgajā jautājumā. Bet šai demokrātiskajai formai piemīt būtiski trūkumi: pilsoņi, kas piedalās nobalsošanā, bieži vien nav pietiekami kompetenti, un tapēc ir iespējams, ka balsošanas rezultāti neatspoguļo tautas gribu. Referenduma jautājumi parasti ir ļoti kategoriski, un balsotāji visu likumprojektu var noraidīt tikai tapēc vien, ka tajā ir kāds viņiem nepieņemams pants. Referenduma rīkošana prasa lielus izdevumus. Taču tiešās demokrātijas izmantošana tautai dod iespēju būt politiski aktīvai, efektīvi kontrolēt parlamentu un, likumus tieši akceptējot, piešķirt tiem augstāko spēku.
Likumdevējvarai jāpieder tautai kopumā, taču lielās valstīs tautai tiešā veidā ar šo varu nav iespējams rīkoties un pat mazās valstīs tas ir grūti un tapēc tautai jāizvēlē savi pārstāvji, kas darītu to, ko viņa nevar izdarīt pati. Mūsdienās gandrīz visas demokrātiskās valstis tiek pārvaldītas pārstāvnieciskās valsts formā. Tāpat kā tiešajai arī pārstāvju demokrātijai piemīt daži trūkumi: dāsni apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju un izmantojot varas resursus sabiedrības bagātākie slāņi savu interešu pārstāvjiem priekšvēlēšanu kompaņas laikā spēj piesaistīt plašu vēlētāju aprindu simpātijas un panākt savu pārākumu pārstāvniecības iestādes – parlamentā un pašvaldībās. …
