Tiesību jēdziena izcelšanās, attīstība un īpatnības šodien

Tiesības jau tika traktētas senajos laikos, turpināja attīstīties viduslaikos, kā arī nebeidz pilnveidoties tagad. Pastāv daudz un dažādas tiesību teorijas, kas radušās dažādos gadsimtos, centīšos savā darbā apskatīt populārākās no tām.
Tiesību aizsākumi meklējami seno Austrumu valstīs, kur uzskatīja, ka tiesības ir parādība, kas pauž dievišķo gribu, mūsdienās to dēvē par teoloģisko tiesību teoriju. Savukārt dabiskā tiesību teorija pauž to, ka tiesības ir principu kopums, kas izriet no cilvēka dabas, saprāta, radās senajā Grieķijā un senajā Romā Sokrāta, Aristoteļa laikā, kā arī šis uzskats ir sastopams daudzos šo valstu juristu darbos. Vēsturiskā tiesību teorija tiesības ir vēsturiskā procesa rezultāts, radās feodālajā Vācijā 19.gs.s. Juridiskā pozitīvisma teorija - tiesības jebkurā valstī tiek izteiktas valsts varas izdotajos likumos vai citos tiesību aktos, radās 19.gs. un 20.gs. sākumā. Psiholoģiskā tiesību teorija – tiesības ir psiholoģisko nostādņu, intuīcijas, pārdzīvojumu, instinktu produkts, kas rodas cilvēka psihē, radās 19.gs.b. – 20.gs.s., kā slavenāko pārstāvi var minēt L.Petražicki. Socioloģiskā tiesību teorija ir īpatnēja ar to, ka uzskata tiesisko attiecību kopumu, kā radušos un pastāvošu neatkarīgi no tiesību normām, līdz ar to tiesības uzskata par tiesu u.c. amatpersonu faktisko rīcību, radās Eiropā 20.gs. sākumā. Marksistiskā tiesību teorija – tiesību raksturu nosaka sabiedrības ekonomiskā bāze, tiesības ir likumā izteikta valstī valdošās šķiras griba, radās 19.gs – 20.gs., izcilākie parstāvji - K.Markss, F.Engelss, V.I.Ļenins, P.Stučka u.c. [193., 3.]
Tiesību izcelšanās elementi ir:
cilvēku dabiskās vajadzības,
sabiedrības apziņa,
sabiedrības apziņas radītā tiesību ideja,
sociālais taisnīgums,
personas brīvība. …