NOBEIGUMS
Jebkuras valsts ārpolitikas izveidošanās balstās uz valsts un sabiedrības starpā esošo mijiedarbību, kuras ietvaros svarīga loma tiek piešķirta ekonomiskajiem faktoriem, respektīvi, konkrētā ārpolitiskā kursa novērtējumam ekonomisko ieguvumu un zaudējumu kontekstā. Ekonomisko ieguvumu un zaudējumu novērtējuma svarīgums ir tieši saistīts ar valstij kā unitārajai vienībai piemītošo racionālo uzvedību. Svarīgi piebilst, ka valsts un sabiedrības mijiedarbība kā valsts ārpolitiku definējošais lielums nosaka, ka sabiedriskajai domai ir raksturīga nozīmīga loma, kas it īpaši spilgti ir vērojams demokrātiskās valstīs, jo demokrātijās valsts lēmumu pieņēmēju svarīgākais mērķis ir nezaudēt politisko varu. ES līmenī lēmumu pieņemšana norit starptautiskās kaulēšanās jeb pārrunu veidā, kuras ietvaros katra dalībniece cenšas panākt savus ārpolitiskos mērķus, tādēļ lēmumu pieņemšanai realizējas kā „divu līmeņu spēle” (R. Putnams).
Vācijas un Francijas sabiedrībām ir raksturīga negatīvāka attieksme, nekā vidēji ES gan pret ES paplašināšanos, gan arī pret Turcijas kļūšanu par pilntiesīgu ES locekli. Šī sabiedrības neviennozīmīgā attieksme norāda uz to, ka tā lielāku atbalstu izteiks tiem lēmumu pieņēmējiem, kuri no vienas puses akcentē nepieciešamību nesteigties ar nākamo ES paplašināšanos, tostarp no otras puses iestājas pret Turcijas uzņemšanu ES, aizstājot to ar kādu savādāku dalības formu. Svarīgi piebilst, ka lai gan individuālajā līmenī Vācijas un Francijas sabiedrības saista ES paplašināšanos ar lielāku finansiālo līdzekļu izdošanu un bezdarba līmeņa pieaugumu, ekonomiskajiem apsvērumiem nepiemīt izšķiroša loma negatīvas attieksmes pastāvēšanai pret Turcijas iestāšanos ES ko atklāj gan Bulgārijas un Rumānijas uzņemšana ES 2007. gadā , neskatoties uz to relatīvi zemo ekonomiskās attīstības pakāpi, uz ko norāda dati par IKP per kapita, gan arī relatīvi nelielais finansiālais ieguvums, kuru Turcija saņems pēc iestāšanās ES. Lielākoties šī Vācijas un Francijas negatīvā attieksme pret Turcijas uzņemšanu ES ir saistīta ar turku lielo imigrācijas plūsmu uz Eiropu pēc Otrā Pasaules kara beigām, tā piemēram, vien Vācijā mīt, apmēram, 2 miljoni turku.
…
