Tūrisma attīstība Jūrmalā LPSR laikā: 20.gadsimta 70.-80.gados

SECINĀJUMI
1. Jūrmalas pilsētas potenciāls, proti, jūras tuvums, atpūtai piemērotā vide un resursi bija noteicošie faktori, kas bija labvēlīgi, lai Jūrmala laika gaitā attīstītos par kūrortvietu. Tieši padomju gados šis potenciāls tika izmantots visintensīvāk un pavēra ceļu Padomju Savienības iekšējā tūrisma attīstībai.
2. Izvērtējot Jūrmalas kūrortvietas tūrisma attīstību padomju gados, izdalāmas pozitīvās un negatīvās iezīmes un sekas, kas izrietēja no straujā atpūtnieku skaita pieauguma: Sekas:
 Tika jaunuzcelti jauni objekti-sanatorijas, atpūtas kompleksi un nami, kas papildināja
Jūrmalas kūrortpilsētas ainavu un arhitektonisko telpu;
 Līdz ar atpūtnieku skaita pieaugumu, Jūrmalā iezīmējās spilgtas norises kultūras un sabiedriskajā telpā(Padomju Savienībā populāru mākslinieku koncerti, Kūrorta svētki,
izstādes u.c.);
 Lielais iebraukušais atpūtnieku skaits negatīvi ietekmēja Jūrmalas ekoloģisko vidi. Pieauga vides piesārņojums;
 Tūrisms Jūrmalā deva atspaidu Padomju Savienības ekonomikas nozarei, proti, ienākumus, kurus lielākoties saņēma nevis Latvija(LPSR), bet gan vissavienības ministrijas un ārpus Latvijas esošās arodbiedrības.(Tās bija biedrības, kuru pakļautībā atradās vairums no Jūrmalas atpūtas namiem un sanatorijām.)
3. Apkopojot visu iegūto informāciju, jāsecina, ka Jūrmala piedāvāja plašu atpūtas un izklaides iespēju klāstu, kas vienlaikus veicināja arī tūristu un iebraucēju skaita pieaugumu. Labu slavu iemantojušās sanatorijas, atpūtas kompleksi un atrakcijas, svaigais priežu gaiss un jūras tuvums vilināja cilvēkus šeit atbraukt un pat atgriezties vēlreiz. Tā bija tikai Jūrmalai piemītošā burvība, kas saistīja cilvēkus.
…