Tūrisma nozare ieņem nozīmīgu vietu Latvijas tautsaimniecībā. Ar tūrisma saistīto pakalpojumu eksports 2007. gadā sasniedza 343 miljonus latu, bet tas bija 2007 gada. Pēc strauja tūrisma pakalpojumu eksporta pieauguma no 2005. līdz 2008. gadam (vidēji par 28%), 2009. gadā tūrisma nozare saņēma smagu triecienu. Kritās Latvijas iedzīvotāju tūrisma pakalpojumu patēriņš, arī ārzemnieki Latvijas naktsmītnēs pavadīja par gandrīz piektdaļu mazāk nakšu, un 2009. gada beigās nodarbinātība tūrisma sektorā bija kritusies par 8% attiecībā pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Iemesls kritumam bez šaubām nebija tikai nozares pārstāvju tik ļoti uzsvērtā pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšana, bet arī straujais pirktspējas kritums kaimiņvalstīs, ceļotāju tendence ietaupīt uz ceļojumu garuma rēķina (mazāk - uz ceļojumu skaita rēķina) krīzes laikā, kā arī Latvijas tūrisma nozares pakalpojumu kvalitātes nozīmīgais kritums, par ko liecina Centrālās Statistikas pārvaldes tūristu aptauju dati.
Raugoties starptautiskajā pieredzē un apskatot tūrisma nozares īpatsvaru citviet Eiropā, varam secināt, ka Latvijas tūrisma izaugsmei vēl ir potenciāls, tomēr tā nevarēs ilgstoši apsteigt kopējo tautsaimniecības izaugsmi. Pārdotās preces un sniegtie pakalpojumi (kas neietver pasažieru starptautiskos pārvadājumus) ārvalstu tūristiem Latvijā 2009. gadā veidoja 363 milj. latu jeb aptuveni 3% no IKP. Tas ir līdzīgs īpatsvars kā vidēji "vecajās" ES dalībvalstīs, t.sk. Zviedrijā, kā arī Lietuvā, taču mazāks, nekā "jaunajās" ES dalībvalstīs (vidēji 5%), tai skaitā Igaunijā (6%) un it īpaši "rekordistēs" Kiprā (9%) un Maltā (10%). Jāatzīmē arī, ka Latvijai būtiskais un ar tūrismu saistītais pasažieru pārvadājumu eksports 2009. gadā veidoja aptuveni 1% no IKP (no tā apm. 90% bija aviopārvadājumi). Visticamāk, ka salīdzinoši lielas rezerves ir arī "eksotiskāku" tūristu piesaistē, jo līdz 2008. gadam visvairāk ieceļotāju bija no Lietuvas (33%) un Igaunijas (16%), 27% - no pārējām ES valstīm, bet 17% - no NVS, galvenokārt Krievijas. …
