ES direktīvu ieviešana būtiski skāra pārtikas nozarē darbojošos uzņēmumus. Vajadzēja pārkārtot ražošanu, ieguldīt lielus līdzekļus infrastruktūrā. Bet, lai iegūtu ES struktūrfondu finansējumu, jāpārvar lieli birokrātiski šķēršļi, kā arī nepieciešams līdzfinansējums.
Arī diezgan neprognozējamā valsts nodokļu politika tieši ietekmē ražotājus – iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas, uzņēmuma ienākuma nodokļa maksāšana avansā, balstoties uz „trekno gadu” peļņas rādītājiem, pievienotā vērtības nodokļa likmju izmaiņas u.c. Saldējuma ražošana ir energoietilpīga nozare un nodokļa likmju palielinājums enerģijas sektorā tieši ietekmē saldējuma pašizmaksu.
Tāpat pastāv dažādi citi normatīvie akti, kas nepamatoti ierobežo uzņēmējdarbību.
Citās Eiropas valstīs tiek piešķirtas lielākas subsīdijas zemniekiem, kas padara neizdevīgas piena iepirkuma cenas Latvijā saldējuma ražotājiem, kas pārsvarā ražošanā izmanto vietējās izejvielas. Tiek sadārdzināta saldējuma pašizmaksa, kas tieši atsaucas uz tā cenu un konkurētspēju ar ārvalstu ražojumiem.
Kā pozitīvs moments jāmin valsts garantijas kredītņēmējiem (Lauku attīstības fonds, Latvijas garantiju aģentūra u.c.), kā rezultātā tomēr ir iespējams saņemt no bankām kredītus ražošanas attīstībai.
Politiskā vide Latvijā nav draudzīga ražojošam uzņēmumam. Ražošanas attīstību kavē smagā un juceklīgā nodokļu sistēma, bieži vien nesaprotamu ES direktīvu ievērošana un lielā birokrātija.…