Šobrīd visas pasaules rezonansi ir pāršalkusi politiskās nesaskaņas un jautājumi starp ASV un Ziemeļkoreju, kas būtiski ietekmē arī dažādus ekonomiskos jautājumus visās pasaules valstīs.
Ekonomika turpina augt. Un to visveiksmīgāk var novērtēt pēc lielākās ekonomikas augšanas apgriezieniem, un tā ir ASV. Tā ik gadu veic ap 3% lielu ekonomisko izaugsmi, ikgadu uzlabojot infrastruktūru, tādējādi radot labvēlīgu vidi jauniem uzņēmumiem. Pateicoties tam un brīvai tirgus zonai, attīstās eksports un imports, notiek milzīgas investīciju plūsmas, kas nodrošina nepārtrauktu ekonomisko attīstību visā pasaulē.
Ļoti svarīga pasaules tirgus sastāvdaļa ir arī Ķīnas esamība. Kopumā pasaules ekonomika ir atgriezusies uz izaugsmes ceļa. Neskatoties uz riskiem, kas pasaules ekonomikai draud saistībā ar norisēm Ķīnā, pēdējo desmitgažu laikā tikai nepilni 15% no visa laika pasaulē ir piedzīvotas recesijas, bet visā pārējā laikā vērojama nemitīga ekonomikas izaugsme. Pēdējo sešu gadu laikā ASV un Eiropas valstīs daudz ekonomikas problēmu ir jau atrisinātas un to vietā nav nākušas daudz jaunu. Privātā sektora kredītsaistību samazināšanas process lielā mērā jau ir aiz muguras – investīcijas aug, lai arī vēl aizvien ir zemā līmenī, uzkrājumi ir augsti.
Fiskālā konsolidācija sabiedriskajā sektorā ir aiz muguras un valsts parādu līmenis stabilizējas. Ir veiktas būtiskas strukturālas izmaiņas eirozonas institūcijās – banku sektorā, fiskālā politikā, stabilitātes mehānismos.
Algu kāpums ir vien 1–2% gadā, līdz ar to tuvākajā laikā nav prognozējama nozīmīga patēriņa cenu inflācija, bet arī deflācijas riski ir pārspīlēti.
Šobrīd lielākos riskus pasaules ekonomikai potenciāli var radīt Ķīna. Ievērojams privātā sektora parāda pieaugums, aktivitātes mazināšānas mājokļu tirgū un dārgāks finansējums uzņēmumiem – tas rada bažas par turpmāko attīstību. Tomēr jāsaka, ka Ķīna nav ļoti cieši integrēta pasaules finanšu tirgos (t.sk., galvenokārt aizņemas iekšējā tirgū), lai izraisītu tādu krīzi, kādu pasaule piedzīvoja pēc Lehman Brothers sabrukuma.
