Vadības stils – paņēmienu kopums, ar kuru palīdzību vadītājs iedarbojas uz padotajiem, lai efektīvi veiktu vadības funkcijas.Optimālu attiecību nodibināšana starp vadītājiem un padotajiem ir viena no svarīgākajām sociāli psiholoģiskajām problēmām, kas lielā mērā veido vadīšanas procesu rezultātus. Darbam labvēlīgu attiecību nodibināšanā lielā mērā ir atkarīga arī no vadītāju vadības stila. Pastāv dažāda veida vadības stili.
Tos var iedalīt šādi:
Autoritatīvais stils (autoritārais jeb vienpersoniskais, direktīvais):
orientēšanās tikai uz tiešajiem darba jautājumiem, ignorējot padoto vajadzības
mērķa sasniegšana par katru cenu
vienpersoniska lēmumu pieņemšana
detalizēti rīkojumi
stingra darba izpildes kontrole
soda darba neizpildes gadījumā
nesekmē padoto iniciatīvu
Liberālais vadības stils (konsultatīvais vadības stils):
minimāli iejaucas kolektīva darbā, kas iespējams tikai gadījumā, ja padotie strādā patstāvīgi un darbības mērķi viņiem ir skaidri;
laipns un labvēlīgs, gatavs uzklausīt kritiku un citu viedokļus, bet ne vienmēr ir spējīgs realizēt lielāko daļu viņam ieteikto ideju;
vadītāja uzticēšanās saviem padotajiem bieži rada pārliecību, ka viņš ir ietekmējams.
Demokrātiskais stils (koleģiālais):
lēmumus vadītājs pieņem kopīgi ar padotajiem, taču vadītājam ir izšķirošās balss tiesības;
vadītājs cenšas ieinteresēt darbiniekus veicamo uzdevumu izpildē;
cenšas stimulēt viņu darbību un iniciatīvu, radīt labvēlīgu psiholoģisko klimatu [8].
Efektīviem vadītājiem ir labi jāpārzina savs personāls, lai apzinātos un varētu pariezi izmantot viņu pastāvīgi mainošās (arī potenciālās) spējas. Jāņem vērā, ka padotie ar laiku attīsta kā savu individuālo tā arī grupveida pieeju darbam un attiecīgi maina savu izturēšanos. Kaut arī priekšnieks savā darbā ar grupu var lietot pastāvīgu zināmu darba stilu, viņam attiecībās ar padotajiem diezgan bieži nākas to mainīt, jo atsevišķiem indivīdiem piemīt dažādas lietišķā brieduma pakāpes.…
