Vadītāja vadības stils un efektivitātes mijiedarbība

Katram vadītājam ir savs piemērots vadības stils. Viena no būtiskākajām pēdējos gados iegūtajām atziņām ir, ka, jo labāks vadītāja darba stils, jo augstākā kvalitāte visam tam, kas saistīts ar iestādes darbu un attīstības procesu.
Vārds "stils" ir grieķu izcelsmes. Sākotnēji tās nozīmēja stieni rakstīšanai uz vaska tāfeles, bet vēlāk lietojās nozīmē "rokraksts". No šejienes var skaitīt, ka vadības stils – ir savējā veida "rokraksts" menedžera darbošanās.
Dažādu autoru darbos ir dotas dažādas vadības stila definīcijas. Piemēram:
„Vadības stils ir vairāk vai mazāk ierasta (tradicionāla, prognozējama) darbību sistēma vadības lēmuma pieņemšanā, kuru raksturo vadītāja un padoto noteikta mijiedarbība un formālā un neformālā komponenta attiecības tajā.” [3; 54]
Citos avotos ir teikts:
„Vadīšanas stils ir tipisku, samērā stabilu paņēmienu kopums, metožu sistēma, ar kuras palīdzību vadītājs iedarbojas uz saviem padotajiem, lai īstenotu izvirzītas mērķus, un ietekmē viņu sociālo uzvedību.” [6; 42]
Vadības stils nevienam nav iedzimts, tas atkarīgs no vadītāja personības īpašībām – rakstura, gribas, spējām, motīviem, u. c. Atsevišķas stila iezīmes var arī trenēt un izmainīt. Lai prognozētu iespējamo darbinieka vadības stilu, nepieciešama personības izpēte.
Tādējādi, vadības stils ir stingri individuāla parādība un atspoguļo darba īpatnības ar cilvēkiem un lēmuma pieņemšanas tehnoloģiju.…