Vadītāji organizācijās, to loma organizācijas dzīvē

Lai noteiktu, no kā ir atkarīga vadītāja ietekme, tiek pētīts, kādam ir jābūt vadītājam. Šo pētījumu pamatā ir vadītāja sociāli psiholoģiskās īpašības. Šo īpašību pētīšana tika sākta jau 20. gs. sākumā, bet aktīvi tas notika 30. līdz 50. gados., kad to apzīmēja par „lielo cilvēku teoriju”. Zinātnieki tomēr nav spējuši vienoties, kādas tieši ir ideāla vadītāja sociāli psiholoģiskās īpašības.
K. Bērds par svarīgākajām vadītāja īpašībām uzskatīja tādas kā godkārību, kategoriskumu un uzstājību, sadarbību, noteiktību, uzticību, valdonību, enerģiskumu, neatlaidību, pašpaļāvību un spēju koncentrēties, vēlmi uzņemties atbildību.
Bija pētījumi, kuru pamatā bija cilvēka inteliģence un komunikabilitāte. R. Stogdils ir uzsvēris, ka labam vadītājam ir jāpiemīt inteliģencei, takta izjūtai un diplomātijas spējām, zināšanām, pārliecināšanas spējām, prasmei sadarboties ar citām organizācijām, pašdisciplīnai un organizatora spējām.
Pēdējos gados populārs ir kļuvis personības iezīmju struktūras modelis, ko dēvē par Lielo piecnieku („Big five”). Sākotnējais stimuls šī modeļa radīšanai bija R. Stogdila pētījumi ar mērķi apvienot daudzveidīgās spējas un īpašības piecās lielās grupās. Viens no pēdējiem šī modeļa variantiem (1992.) ir šāds:
ekstraversija – sabiedriskums, pārliecinātība par sevi, nosliece uz vadību;
emocionālā stabilitāte – mierīgums, emocionālais mierīgums;
apzinīgums – centīgums, neatlaidība, organizētība, atbildīgums;
piekrišana – spēja just līdzi, gatavība sadarboties, labsirdīgums, sirsnīgums;
intelekts – bagāta iztēle, izglītotība, plašs redzesloks, zinātkāre.…