Secinājumi
Aplūkojot un izanalizējot respondentu atbildes uz katru no dotajiem jautājumiem, ir iespējams veikt secinājumus par to sakritību ar iepriekš minētajām hipotēzēm un to pierādīšanu.
Atsaucoties uz pirmo no ievadā izvirzītajām hipotēzēm un izmantojot atbildes no otrā, trešā un astotā aptaujas jautājuma, ir radīts pierādījums, ka mūsdienās fizioloģiskās vajadzības jauniešu vērtību skalā neieņem visaugtāko pozīciju, un hipotēze ir apstiprināta.
Otrā izvirzītā hipotēze, ka sociālā atzinība jauniešu vidū ieņem svarīgāku pozīciju, nekā drošības kvalitāte, ir daļēji apstiprinājusies, jo ir gan respondenti, kuriem drošības sajūtas pārsvarā nav, bet ir arī tādi, kuri savukārt nesatraucas par atzinību un gandarījuma sajūtu, ko rada apkārtējie cilvēki un sabiedrība, sekojoši atbildes uz jautājumu nav pielīdzināmas vienbalsīgām un hipotēzi nav iespējams uzskatīt par pilnīgi apstiprinājušos.
Trešā hipotēze, apgalvojot, ka mīlestība un pašīstenošanās jauniešu vajadzību skalā mūsdienās ir pirmajā vietā, ir apstiprināta, balstoties uz otro, piekto un septīto jautājumu, kuros absolūtais vairākums respondentu piekrīt izvirzītajai idejai par garīgo vērtību pārsvaru un to līdzvērtību fizioloģiskajām vajadzībām.
Apkopojot hipotēžu pierādījumus mūsdienu vidē un situācijā, darba gaitā autorei ir izdevies daļēji apstrīdēt psihologa A. Maslova minētos uzskatus par to, ka fizioloģiskās vajadzības ikvienam cilvēkam ir pirmajā vietā, un, balsoties uz astotā veiktās aptaujas jautājuma atbildēm, kurā gandrīz visi no respondentiem uzskata abas vajadzību grupas (fizioloģiskās un garīgās vajadzības) par līdzvērtīgām, tiek veikts galējais secinājums, ka sarindot vajadzības noteiktā secībā un attiecināt uz visiem cilvēkiem pastāvošo situācijas modeli ir neobjektīvi, jo ar aptaujas palīdzību ir pierādīts, ka katram indivīdam ir savs viedoklis par personīgu vajadzību sistēmu viņa dzīvē, ikdienā un vēlmes, kas atšķiras no A. Maslova veidotās hierarhijas.
…
