Šajā darbā autors centīsies noskaidrot, kādas attiecības ir starp valsts iekšējām publiskajām tiesībām un starptautiskajām publiskajām tiesībām. Darbā tiks apskatīta arī šo abu publisko tiesību mijiedarbība vienai ar otru.
Autors šim darbam izvirza šādus mērķus:
1)Noskaidrot, kas ir monistisms un duālisms;
2)Apskatīt kā iekšējās publiskās tiesības ietekmē starptautiskās publiskās tiesības un otrādi;
3)Kāda ir starptautisko organizāciju ietekme uz nacipnālajām tiesībām;
Darbā tiks izmantota tiesību zinātņu speciālā literatūra.
Starptautisko un publisko tiesību attiecībām uzmanību sāka pievērst 19. gadsimta beigās. Pirmais speciālais izdevums, kurš parādījās attiecībā uz šo problēmu, bija vācu jurista G. Tripela grāmata “Starptautiskās un nacionālās valsts tiesības”, kura iznāca 1899. gadā.
Starp valstu iekšējām un starptautiskajām tiesībām pastāv zināma mijiedarbības un subordinācijas attiecību sistēma. Taču jautājums par to, kurai tiesību sistēmai , starptautisko vai iekšējo tiesību, ir prioritārs spēks normu koliziju vai pretrunu gadījumā, pastāv divas atšķirīgas koncepcijas.
Vēsturiski starptautisko tiesību zinātnē un nacionālajās tiesībās pastāvēja divi galvenie virzieni: duālais un monistiskais. Pēdējais attiecas uz to, ka vai nu iekšējās valsts tiesības tiks ņemtas par pamatu, vai arī starptautiskās tiesības tiks ņemtas kā galvenās. Duālā teorija balstās uz starptautisko un nacionālo tiesībi ierobežojumiem un to nesaderību. Galvenās duālisma novirziena tēzes bija atšķirību konstatēšana šajos regulējamajos objektos, tiesību subjektos, kā arī tiesību objektos. Straptautiskās un nacionālās tiesības, pēc Tripela, ir ne tikai atšķirīgi tiesību avoti, bet arī atšķirības tiesību kārtībā.
Saskaņā ar duālistu skolas viedokli starptautiskās un valsts tiesības ir divas atsevišķas, vienas ar otru nesaistītas un autonomas tiesību sistēmas, kas viena otru neietekmē. Patiesībā tā saucamie “civilizēto tautu vispāratzītie tiesību principi” un daudzas citas normas tika pārņemtas no valstu iekšējām tiesībām, un šis mijiedarbības process nepārtraukti turpinās. Valstis, piemēram, no civiltiesībām pārņēmušas vairākas idejas un principus par titulu maiņu pār teritoriju, tās iznomāšanu un servitūtiem.…