Ikdienā bieži tiek lietoti termini - uzņēmums, uzņēmējs, uzņēmējdarbība – un katram cilvēkam par tiem kaut kas zināms.
Uzņēmējdarbība nav tikai darbošanās veids, tā ir gan īpašs domāšanas veids, gandrīz kā dzīvesveids, gan arī noteikts uzvedības tips un stils. Un viss tas prasa dažādu risinājumu meklēšanu un to ieviešanu. Svarīga ir jaunu izejvielu un jaunu tirgu meklēšana, jaunu organizācijas un vadīšanas formu ieviešana. To visu var panākt ar uzņēmību, personisku aktivitāti, prasmi mobilizēt savu gribasspēku, gribēt un mācēt efektīvi risināt izvirzītos uzdevumus un gūt maksimālu labumu katrā konkrētā situācijā.
Jebkuru uzņēmējdarbība ir saistīta ar risku, jo veicot jebkuru pasākumu, to var pavadīt ne tikai panākumi, bet arī neveiksmes un var pat sākties cīņa par izdzīvošanu. Secinājumus un stratēģijas nevar izvirzīt balstoties uz atsevišķiem gadījumiem, bet tikai regulāra, nepārtraukta pētniecības procesa gaitā, uzkrājot, apkopojot un analizējot rezultātus, kā arī sekojot kolēģu, klientu un konkurentu izteiktajām atziņām un secinājumiem, tā nodrošinot uzņēmuma galveno mērķi - apstākļiem atbilstošu līdzekļu izmantošanu ar iespējami mazāku darba un kapitāla patēriņu, lielāku peļņas sasniegšanu, lai varētu apmierināt dažādas dzīves vajadzības.
Uzņēmējdarbībā ir jāizmanto katra iespēja, ko piedāvā šī pasaule. Pat neveiksme var būt kā iespēja gūt jaunu pieredzi. Muļķis cieš no neveiksmēm - gudrais no neveiksmēm mācās. Jācenšas uztver katru situāciju kā izaicinājumu jaunai uzvarai. Nav nozīmes vai tā ir iekšēja uzvara, vai ārēja. Rūpīgi ir jāizpēta un jāsaprot savas neveiksmes cēloņus. Katra neveiksme ceļā ir domāta lai norādītu uz to, kas vēl būtu jāapgūst.
Uzņēmējs ir fiziska vai juridiska persona vai vairāku šādu personu apvienība, kas norobežo daļu sava īpašuma uzņēmējdarbības veikšanai, pārzina uzņēmumu un tā mantu, bet likumā noteiktajos gadījumos uzņemas par to materiālo atbildību un ir prasītājs un atbildētājs tiesā, saimnieciskā tiesā un šķīrējtiesā.…
