Pasaules demokrātiskajās valstīs pastāv pieci vispāratzīti vēlēšanu principi. Vēlēšanām ir jābūt vispārīgām, vienlīdzīgām, brīvām, aizklātām un tiešām. Šie pieci galvenie vēlēšanu principi ir nostiprināti gan starptautiskajos dokumentos, gan valstu nacionālajās tiesībās. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 1948.gada 10.decembrī pieņemtās Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 21.pantā noteikts, ka “tautas gribai ir jābūt valdības varas pamatam: šai gribai ir jābūt izteiktai periodiskās un nefalsificētās vēlēšanās, kam jānotiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot vai arī citās līdzvērtīgās formās, kas nodrošina vēlētāju brīvas gribas izpaudumu”. Tātad demokrātija pamatojas uz cilvēku brīvi paustu gribu, nosakot valsts politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras sistēmu. Viena no pašām svarīgākajām pilsoņu politiskās gribas izpausmes formām ir piedalīšanās parlamenta vēlēšanās.
Vēlēšanas mēdz dēvēt par demokrātijas skolu. Tās ir galvenais mehānisms tautas suverēnās gribas iemiesošanai publiskās varas institūcijās. Pasaules valstīs tiek lietotas atšķirīgas likumdošanas, tiesu un izpildvaras pārstāvju izraudzīšanas sistēmas. Parlamentu apakšpalātu deputāti tiek ievēlēti tiešās un vispārējās vēlēšanās, turpretī augšpalātu vēlēšanās bieži vien piedalās neliels cilvēku loks, kuri ir saņēmuši tautas pilnvarojumu.
Plašākā nozīmē vēlēšanu sistēma apzīmē tās sabiedriskās attiecības un institūcijas, kas saistītas ar publiskās varas institūciju vēlēšanām; vēlēšanu sistēma izveido un nosaka vēlēšanu kārtību. Šaurākā nozīmē ar vēlēšanu sistēmu saprot deputātu mandātu sadalīšanu paņēmienus starp izvirzītajiem kandidātiem atkarībā no vēlētāju vai citu pilnvaroto personu balsošanas rezultātiem.1
Vēlēšanu tiesības ir konstitucionālo tiesību normu sistēma, kas reglamentē tiesiskās attiecības sakarā ar valsts un pašvaldību institūciju, arī svarīgāko amatpersonu (valsts galvas) ievēlēšanu. Vēlēšanas ir vienīgais tautas pārstāvības institūciju izveidošanas līdzeklis, viena no svarīgākajām demokrātijas un tautas suverenitātes izpausmes formām.
Kursa darbā galvenokārt tiek iztirzātas likumdevēja jeb parlamenta ievēlēšanas sistēmas dažādās valstīs.
Priekšstati par to, kas un kā būtu ievēlams, ir diezgan būtiski mainījušies. Bijusī ASV pārstāve Apvienoto Nāciju Organizācijā Dž.Kirkpatrika ir īsi un precīzi formulējusi mūsdienu izpratni par demokrātiskām vēlēšanām – tās ir sāncensīgas, periodiskas, reprezentatīvas un galīgas vēlēšanas, kuru laikā pilsoņi, kam ir plašas tiesības kritizēt valdību un piedāvāt alternatīvas, izraugās personas, kas pieņems nozīmīgākos valdības lēmumus.…