Vēstures materiālistiskā izpratne Marksa skatījumā

Pirmais solis uz vēstures materiālistisko izpratni Marksa darbos parādās kritizējot Hēgeļa darbus.
“Pie Hēgeļa tiesību filozofijas kritikas”
Hēgeļa 3 tikumi:1)ģimene, 2)pilsoniskā sabiedrība; 3) valsts. Markss kategoriski oponē – ne jau valsts ir pamatā pilsoniskai sabiedrībai, bet valsts ir pilsoniskās sabiedrības produkts. Valsts nav vispārējo interešu paudēja, bet ir privātīpašuma interešu paudēja. Valsts ir šķiriskā parādība, tāpēc nevar būt neitrāls, samierinošs līdzeklis.

“Par polit. ekonom. kritiku” lieto terminoloģiju, kas attiecas uz vēstures materiālistisko izpratni:
Statiskais aspekts – ekonomiskā bāze
1)ražotājspēki – līdzekļu kopums, ar kuru palīdzību veido attiecības ar dabu – tas ir sabiedrības būtība;
2)ražošanas attiecības – veidojot attiecības ar dabu, indivīdi stājas noteiktās attiecībās ar paši ar sevi.
Sec: Šie abi noteikumi ir jebkuras sabiedrības pamatā – REĀLĀ BĀZE, uz kuras veidojas a) sabiedriskās attiecības; b) politiskā uzbūve; c) sabiedrības apziņas formas (reliģija, filz…)
Dinamiskais aspekts – sabiedrības ekonomiskā formācija (kā organisms)
1)pirmatnējā sabiedrība (kopienas iekārta);…