Vēsturiskā metroloģija

Secinājumi
1. Vēsturiskā metroloģija nodarbojās ar senās mērvienības un to sistēmas konstatēšanu, mērvienību izmaiņām laika gaitā, saistībā ar politiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem izsekošanu, dažādu mērvienību sistēmu savstarpējās sakarības un pielīdzināt vēsturiskās un reģionālās mērvienības starptautiskajai sistēmai noskaidrošanai. Vēsturiskās metroloģijas avoti var būt rakstiskie un lietiskie. Vēstures mērvienības kvalifikācija notiek pēc izcelsmes un nozares kritērija. Vēsturiskām mērvienībam palika mantojums arī valodā – parstāvēts ar frazeoloģizmiem. 2. Pirmās ziņas par to kā mērvienību sistematizāciju ir saglabājušās jau Senajos Austrumos. Jau senajā pasaulē ir vērojama atsevišķu mērvienību starptautiskā nozīme, piemēri: elkons, talents. Viduslaikos Eiropā tirdzniecības pilsētām sava mēru sistēma bija svarīga ne tikai kā peļņas iegūšanas līdzeklis, arī būtiska pilsētas tiesību sastāvdaļa, bet par mēru viltošanu sodīja līdzīgi kā par naudas viltošanu. Metrisko mērvienību sistēmu Eiropā sāka ieviest Franču revolūcijas laikā. Tā balstās uz abstraktām, nosacīti pieņemtām mērvienībām un ir sociāli neitrāla – kilograms ir kilograms un metrs ir metrs ikvienā pasaules valstī, kur šī sistēma darbojas. Pāreja uz metrisko sistēmu pasaulē notika pakāpeniski. Mūsdienās tikai trīs valstis pilnā mērā neizmanto metrisko mērvienību sistēmu. Latvijā vēsturiskās metroloģijas avoti parādās tikai 16.gs-17.gs, bet galvenās personības -Magnuss Georgs fon Paukers (1787-1855) un vēsturnieks Jānis Tālivaldis Zemzaris.
…