Umberto Eko – viduslaiku vēstures un kultūras speciālists – radījis īstenu un aizraujošu ceļojumu pa viduslaiku abatiju, kurā risinās visnotaļ aizraujoši un šausminoši notikumi vienlaikus.
No vienas puses raugoties, tas ir detektīvromāns ar visiem tam piederošajiem elementiem.
Izmeklēšanu veic 14.gadsimta franciskāņu mūks Viljams no Bāskervilas. Viljamam ir uzticēts izmeklēt kādu noziegumu – neizprotamos apstākļos ir miris mūks. Seko slepkavību sērija, un Viljams, liekot lietā savu precīzo un izveicīgo prātu, ejot mēģinājumu un kļūdu ceļu, pūlas atšķetināt mūku nāves iemeslu. Tā ir viena no šī darba pamatlīnijām.
No otras puses “Rozes vārds” ir vēsturisks romāns. Tā darbība notiek reālā vēsturiskā vidē 1327.gadā, ir aprakstītas patiesi eksistējošas personas.
Romāns satur neskaitāmus dialogus par teoloģijas un filozofijas pamatjautājumiem, aprakstus par indīgiem augiem un to ietekmi, akmeņu apslēptajām īpašībām, tā laika sabiedriskās un politiskās dzīves notikumiem un daudz ko citu. Tas uzbur precīzu 14.gadsimta attēlu, kurā ietilpst viss pasaules modelis – sākot ar Dieva bargo roku augšā, grēcīgo, kaisles pilno dzīvi apakšā, un pa vidu karaļi, pāvesti, svētie, dēmoni, cilvēki.
Visa romāna darbība norisinās kādā benediktiešu klostera robežās.
Viljams no Bāskervilas ir aicināts būt par starpnieku un noorganizēt tikšanos starp Česenas Mikēli un pāvesta pārstāvjiem. Tā visa rezultātā klosteris kļūst par arēnu divu savstarpēji nelabvēlīgu spēku cīņai. Laicīgā vara un garīgā, īsteni ticīgie un ķeceri, Kristus un Antikrists, tas viss rod izpausmi “Rozes vārdā”.
Daudzi tēli ir kādu vēsturisku figūru vai citu literāro darbu tēlu līdzinieki, tā, piemēram, Viljams no Bāskervilas līdzinās A.Konana – Doila romānu Šerlokam Holmsam, Ads atgādina viņa draugu Vatsonu, aklais mūks Horhe rada asociācijas ar rakstnieku Horhi Luisu Borhesu, Argentīnas Nacionālās bibliotēka direktoru, kurš arī savos darbos apspēlēja spoguļu, labirintu un bibliotēkas tēmu. Eko savā romānā atveido arī reālas viduslaiku figūras, kā, piemēram, Dolčīno, Česenas Mikēli vai Pāvestu Jāni XXII. Katrs tēls grāmatā sasaucas ar kādu citu dzīvē vai citā grāmatā.
Šī romāna moto varētu būt – visam ir nozīme, un nekam nav nozīmes. Katrā rindkopā slēpjas kāda zīme, tās saaug vienā lielā zīmju sistēmā.…
