Vienošanās par vainas atzīšanu un sodu pirms... / ID: 613029

Особые предложения 2 Открыть

3,99 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:613029

Автор: ''docents'' (16)

Оценка:

Опубликованно: 14.04.2009.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 6 единиц

Ссылки: Не использованы

Рассмотреный период: 2000–2010 гг.

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Ievads	3
1.	Pirmstiesas kriminālprocess līdz vienošanās piemērošanai	4
2.	Aizstāvja piedalīšanas vienošanās procesā	6
3.	Vienošanās procesa piemērošana	8
3.1.	Apsūdzētā tiesības vienošanās procesā	10
3.2.	Cietušā tiesības vienošanās procesā	15
3.3.	Vienošanās protokols	19
3.4.	Krimināllietas nosūtīšana tiesai	22
	Nobeigums	23
	Izmantoto normatīvo aktu un literatūras saraksts	25

Фрагмент работы

Kriminālprocesa likumā ir paredzēti vairāki vienkāršotu kriminālprocesu veidi, piemēram, saīsinātais process, kriminālprocess neatliekamības kārtībā, vienošanās process. Vienkāršotu kriminālprocesu mērķis ir paātrināt kriminālprocesa virzību, ieekonomēt līdzekļus, nodrošināt lietas ātrāku izskatīšanu utt.
Vienošanās process arī ir viens no vienkāršotiem kriminālprocesa veidiem. Vienošanās procesa piemērošanu reglamentē Kriminālprocesa likuma 38.nodaļa. Mīnētais kriminālprocesa veids nav tikai Kriminālprocesa likuma īpatnība, jo tās bijis iekļauts arī spēku zaudējošā Kriminālprocesa kodeksā. Pārsvarā praktiskajā darbā vienošanās process tiek saukts par vienošanos par vainas atzīšanu un sodu. Šāds jēdziens izriet no Kriminālprocesa likuma 433.panta pirmās daļas, kas reglamentē vienošanās piemērošanas pamatu.
Raksturojot vienošanos pirmstiesas kriminālprocesā, jāatzīmē, ka vienošanās procesu pilnvarots piemērot prokurors. Līdz ar to, jāatzīst, ka līdz krimināllietas nonākšanai prokuratūrā pirmstiesas kriminālprocess norīt parastajā kārtībā. Tas nozīme, ka izmeklētājs Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā noskaidro lietas faktiskos apstākļus, vāc pieradījumus, veic procesuālās darbības utt. Pēc izmeklēšanas pabeigšanas izmeklētājs ar rakstveida ierosinājumu, vai pēc prokurora iniciatīvas nodot krimināllietas materiālus prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai. Ierosinājumā izmeklētājs norāda:
- noziedzīga nodarījuma apstākļus;
- noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju;
- pie kriminālatbildības saucamās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu;
- pierādījumus.
Saņemot krimināllietu kriminālvajāšanas uzsākšanai prokurors noskaidro vai ir pamats personas saukšanai pie kriminālatbildības. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 402.pantu publiskās apsūdzības procesā personu sauc pie kriminālatbildības, ja izmeklēšanā savāktie pierādījumi norāda uz šīs personas vainu izmeklējamā noziedzīgā nodarījumā un prokurors ir pārliecināts, ka pierādījumi to apstiprina.…

Коментарий автора

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −6,48 €