Virsnieres un to hormonu nozīme. Stress

Virsnieres, to hormonu nozīme

Virsnieres ir pāra iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas ir novietoti uz abu nieru augšējiem galiem. Katra virsniere sver 4-5 gramus. Tām ir trīsstūrveida forma.
Virsnieres novietotas uz nieru augšēji pola. Dziedzera perifēriju veido garoza, bet centru - serde. Virsnieru garozas hormoni regulē minerālvietlu maiņu organismā, galvenokārt kālija un nātrija vielmaiņu, ogļhidrātu, olbaltumvielu un daļēji arī tauku vielmaiņu, piedalās arī t.s. sekundāro dzimumpazīmju veidošanā. Virsnieru serdes hormoni paaugstina asinsspiedienu, sašaurina vēdera dobumma, ādas un gļotādu asinsvadus, paātrina un pastiprina sirdsdarbību.
Aizkuņģa dziedzera saliņas izstrādā hormonu insulīnu, kas regulē cukura līmeni asinīs.


Stress
Kas ir stress?
Stresa koncepcija ir atstājusi ārkārtīgi lielu ietekmi dažādās to zinātņu jomā, kas pēta cilvēku. Šo zinātnisko koncepciju ietekmējusi ievērojamā Kanādas zinātnieka H. Seljes (H. Selye, 1978 (Šeit un turpmāk norādīts autora konkrētai tēmai veltītās grāmatas izdošanas gads)) patofizioloģiskie pētījumi, un tālāk tā tik izvērsta medicīnas, psiholoģijas, socioloģijas u.c. zinātņu pētījumos.
Stress ir organisma nespecifiska atbilde uz kaitīgu aģentu iedarbību, kas izpaužas vispārējā adaptācijas sindromā. Stress ir morāla vai fiziska pārslodze, kurā indivīds nonāk, ja no viņa prasītais draud pārsniegt viņa spēju vai spēku robežas. …