Vispārējie Dziesmu un Deju svētki, to kultūrvēsturiskā nozīme mūsdienās

3.2. Dziesmu kari, skates un sacensības
„Tradicionālo dziesmu karu, vēlāk arī tērpu sacensības, deju karu, pūtējorķestru karu jēga nav tikai noteikt labākos, bet gan kļūt par spēcīgu dzinuli, kas paaugstinātu amatiermākslas līmeni kopumā, pievērstu īpašu uzmanību lietišķās mākslas un etnogrāfijas vērtībām, turklāt spēcīgākos kolektīvus stimulētu sasniegt sevišķi augstas virsotnes.
Pirmajā un otrajā periodā dziesmu kari notika I-V svētkos un IX svētkos, turpretim VI-VII svētkos koru sacensību nebija. Viens no iemesliem – šajā laikā kordiriģentu starpā valdošā saspringtā gaisotne un nesaskaņas, tāpēc visa uzmanība tika virzīta uz jauna veida kariem – uz sacensībām par etnogrāfiski pareizākajiem, īstākajiem un skaistākajiem koru un individuālo dalībnieku tērpiem.
Rūpes par koru mākslinieciskā līmeņa paaugstināšanu šai laikā izpaužas citās formās. Viena no tām: pirms Dziesmu svētkiem pārbaudīt katru kori, un tos, kuri paredzēto repertuāru nav apguvuši pienācīgā līmenī, no Vispārējo Dziesmu svētku dalībnieku pulka svītrot. Tad, kad šī doma presē izskan pirmo reizi, daļa diriģentu to uzskata bezmaz vai par personisku apvainojumu. To tik ir izgudrojuši komponisti, kas grib kopkora repertuārā iedabūt savas grūtās dziesmas.
…