Zemestrīces veidojas:
Kontinentālās plātnes pašķiras, ļaujot zemes garozai iegrimt uz leju.
Kontinentālās plātnes saduras, liekot kalnu iežu slāņiem salocīties un spiesties uz augšu, lai radītu augstākus kalnus.
Okeāna dibena slānis tiek iespiests zem kontinentālās garozas, iekļūstot magmā, kur tiek pārstrādāts. šajā gadījumā veidojas visstiprākās zemestrīces (pat 8,9 balles). šajā procesā okeāna dibens var pacelties par daudziem metriem.
Okeāna dibena izplešanās. Bazaltiskā magma paceļas uz augšu, jauno okeāna dibenu pie lūzuma līnijas. Šī procesa ietvaros rodas zemūdens grēda. To pavada gandrīz nemitīga seismiskā aktivitāte.
Divas plātnes beržas viena gar otru. Var radīt briesmas, jo zemestrīces centrs atrodas tuvu zemes virsmai.
Katru gadu pasauli satricina pat līdz 1000 zemestrīču, kuru stiprums ir no 5 līdz 6 ballēm. Zemestrīces nav iespējams novērst, taču, dzīvojot pastāvīgu draudu apstākļos, cilvēki ir iemācījušies sadzīvot ar tām un mazināt postošās sekas. Eksperti prognozē, ka nākotnē zemestrīces varētu radīt vēl lielākus postījumus, jo pasaules iedzīvotāju skaits turpina palielināties. XX gadsimtā zemestrīcēs gāja bojā aptuveni 1,6 miljoni cilvēku. Pārapdrošināšanas kompānijas Swiss Re apkalpotā informācija liecina, ka 2001. gadā dabas katastrofas izdzēsa 33000 cilvēku dzīvības. Lielākā daļa upuru gāja bojā zemestrīcēs. 2002. gadā notika 8 zemestrīces, stiprākas par 7 ballēm. 20. gadsimta 5 stiprākās zemestrīces:
1) 1960.g.22. maijs, Čīle – 9,5 balles.
2) 1964.g.28.marts, Prinča Viljama līcis – 9,2 balles.
3) 1957.g.9.marts, Andrejanova salas – 9,1 balle.
4) 1952.g.4.novembris, Kamčatka – 9 balles.…
