Zaķis viduslaiku dziesmās

Zaķis viduslaiku dziesmu grāmatā Starp cilvēkiem un dzīvniekiem vienmēr pastāvējušas sarežģītas, bet tuvas attiecības. Tādēļ dzīvnieki vienmēr ieņēmuši nozīmīgu vietu mūsu iztēlē un mitoloģijā. Daudzus zīdītājus, it īpaši plēsējus, pielūdza un tiem piedēvēja aizstāvja spējas. Cilvēki pat apgalvoja, ka no tiem cēlušies; dzīvnieku vārdus deva zvaigznājiem. ZAĶIS - LEPUS Zaķis ir nakts dzīvnieks un tiek saistīts ar Mēnesi, kā arī ar iekāri un auglību. Amerikas indiāņiem Lielais Zaķis nozīmē divus pretstatus – pusklaunu, pusdievu, radītāju un mūsu dzīvnieciskās dabas pārveidotāju. Ķīnā tas simbolizē sievišķo principu iņ (apļa melnā puse). Iespējams, ka zaķa saistība ar auglību ir pamatā Lieldienu zaķa tēlam, kas nozīmē pavasari un jaunas dzīvības sākumu. Visa viņa dzīve paiet, pūloties netikt apēstam. Grūti iedomāties biklāku radījumu par zaķi. Piemēram, kad potenciālais ienaidnieks nav pienācis pavisam tuvu, viņš guļ noslēpies, pieplacis zemei un nekustas, kas zina - varbūt maskējošās krāsas kažociņu nepamanīs. It īpaši mazie zaķēni, kuriem vēl piedevām tikpat kā nav nekādas smakas. Tā ir dabas gadu tūkstošos iemācīta izdzīvošanas taktika. Tādēļ ļaudīm radies populārs, bet aplams priekšstats, ka garausis guļ ar vaļā acīm. Viņš vienkārši gaida un skatās, vai būs jābēg prom vai ne.