SECINĀJUMI
Zemes gabala vērtība ir atkarīga no lietošanas mērķa, tas ir, vai zemes izmantošanas mērķis ir lauksaimniecība, mežsaimniecība, lauku apbūve, rūpniecība un transports. Tas nozīmē, ka ir jāvadās pēc pilnīgi atšķirīgiem vērtēšanas kritērijiem. Piemēram, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā vadās galvenokārt pēc zemes dabiskām īpašībām un ražotspējas, bet apbūvē – pēc tā noderīguma pakāpes celtniecībai, pēc grunts īpašībām un novietojuma. Respektīvi, zemei un visām ar to saistītām konstrukcijām piemīt vērtība. Šī vērtība ir atkarīga no lietošanas mērķa, kādam zemi izmanto. Vērtību ietekmē valstī esošais lauksaimniecības produkcijas cenu līmenis, zemes uzlabošanas, ēku un būvju celtniecībai nepieciešamo materiālu un resursu cenu attiecības pret produkcijas cenām jeb ar objekta izmantošanu saistīto ienākumu ieguvi, tāpat no pašreizējā konkrēto objektu piedāvājuma un pieprasījuma.
Zemes vērtība šajā aspektā dod iespēju salīdzināt zemes lietošanas efektivitāti konkrētiem mērķiem ar efektivitāti citos saimniekošanas veidos un līdz ar to izveidot labi funkcionējošu zemes īpašuma veidu tirgu, kas savukārt ir tirgus ekonomikas bāze. Tas ir pamats zemes pirkšanai – pārdošanai.
Raksturojot zemes tirgu gribu vēl piebilst, ka tam piemīt divas būtiskas īpatnības:
zemes piedāvājums ir ierobežots, jo teritorijas ietvaros nav iespējams palielināt zemes platības;
zemi nevar saražot kā jaunu produkciju, zemes tirgū norit tikai īpašnieku maiņa.
Tātad zemes tirgu tā ietvaros regulē un nosaka konkrētās zemes pieprasījums un piedāvājums. Savukārt pieprasījuma un piedāvājuma galvenais ietekmējošais faktors ir cena, kā arī atsevišķu tirgus subjektu ienākumu līmeņa izmaiņas, subjektu skaits konkrētā tirgū, izdevumu līmeņa izmaiņas, valūtas kursu svārstības, kredītresursu pieejamības, iedzīvotāju pirktspējas pieaugums vai samazināšanās, kā arī ekonomiskās attīstības ietekme uz tirgu.
…
