Ziloņiem ir snuķis, kas izveidojies, saaugot augšlūpai ar degunu. Ar garo snuķi zilonis norauj zarus un lapas. Snuķī viņš var iesūkt ūdeni un tad iešļākt mutē, lai padzertos un atvēsinoties uzšļāktu ķermenim. Snuķis ir arī ožas un taustes orgāns. Tā galā ir jutīgs, kustīgs izaugums, ar kuru, tāpat kā cilvēks ar pirkstiem, zilonis var satvert dažādus priekšmetus. Ziloņiem ir lieli triecējzobi, kurus bieži nepareizi sauc par ilkņiem. Patiesībā tie ir pārveidojušies augšzokļa priekšzobi, bet ilkņu zilonim nav vispār. Indijas zilonim atšķirībā no Āfrikas ziloņa ir mazākas ausis un triecējzobi ir tikai tēviņiem.
BAROŠANĀS
Viņi ir zālēdāji. Ziloņiem garšo lapas, zāle, koku lapas utt. Tie var noēst baobabu pilnībā – zarus, lapas, stumbru. Vietumis šie koki ir apgāzti vai ziloņu nopostīti.
VAIROŠANĀS
Tāpat kā citi mugurkaulnieki, ziloņi ir ir šķirtdzimumu dzīvnieki. Mātītes dzimumdziedzeros (olnīcās) attīstās olšūnas, bet tēviņa dzimumdziedzeros (sēkliniekos) – spermatozoīdi. Apaugļošanās ziloņiem, tāpat kā pārējiem zīdītājiem, ir iekšēja – tā notiek mātītes olvados.Visiem zīdītājiem, arī ziloņiem, dīgļa attīstība notiek īpašā orgānā – dzemdē. Dīgli ar mātes organismu savieno placenta. Ziloņmātes grūtniecība ilgst 18 — 22 mēnešus, bet mazulis tiek zīdīts līdz 3 — 4 gadu vecumam.…
