Tveramās un netveramās zināšanas
Kas ir zināšanas?
Tās ir pieredzes, vērtību, kontekstuālas informācijas, eksperta redzējuma un intuīcijas sajaukums, kas rada vidi un struktūru jaunas pieredzes un informācijas izvērtēšanai un pieņemšanai. Tās rodas un tiek pielietotas zinātāju prātos. Organizācijās tās bieži kļūst ne tikai par daļu no dokumentiem un krātuvēm, bet arī tās ir organizācijas rutīnā, procesos, praksēs un normās.
Tveramās zināšanas - ir tā zināšanu komponente, kuru var kodēt un nodot tālāk sistemātiskā un formālā valodā: dokumentos, datu bāzēs, internetā, e-pastos, grafos, utt.
Netveramās zināšanas - ir personīgas, konkrēta-konteksta zināšanas, kuras ir grūti formalizēt, noglabāt; tās tiek glabātas cilvēku galvās. Tās sastāv no vairākām komponentēm kā intuīcija, pieredze, pamat-patiesības, vērtējumi, vērtības, pieņēmumi, ticības, un inteliģence. Netveramās zināšanas kalpo kā pamata zināšanas, kuras palīdz paveikt pašreizējo uzdevumu. Piemēram, kad tiek lasīts teksts, vardi un gramatikas likumi kalpo kā netveramās papildus zināšanas, kamēr lasītāja uzmanība ir fokusēta uz teksta izpratni.1
Kamēr tveramās zināšanas lielākoties ir viegli vadāmas, netveramās zināšanas ir vairāk abstraktas. Tās ietver no konteksta atkarīgas zināšanas, kuras nav iespējams formalizēt tverami. Ja zināšanas ir padarītas tveramas, tās nevar vienkārši apgrozīties organizācijā.
Vārdos neizteiktās zināšanas ir tās, kuras būtiski ietekmē organizācijas veikumu, tai pašā laikā paliekot neatpazītas, vārdos un rakstos neizteiktas, nepierakstītas un rezultātā formāli nenovērtējamas. Ne visas vārdos neizteiktās zināšanas var tikt kodētas vai padarītas par vārdos izteiktām. Bet tikai pēc kodificēšanas vārdos neizteiktās zināšanas var kļūt par informācijas sistēmas sastāvdaļu un attiecīgi – par informācijas menedžmenta ietekmes objektu.
…