Laikam ejot, mainās ne tikai mediju informācijas pasniegšanas veids, bet arī valoda. Šobrīd katrs drukātais medijs, piemēram, avīze, žurnāls, ir integrējies digitālā vidē. Daži drukātie mediji ir pavisam pārgājuši uz digitālo formu. Piemēram, “Neatkarīgā Rīta Avīze” 2020.gada maijā pārtrauca izdevuma drukāšanu un šobrīd darbojas tikai kā digitālā avīze, sadarbībā ar tās portālu nra.lv (“Neatkarīgo Rīta Avīzi” vairs nedrukās, 2020).
Kas skar mediju valodu, daži eksperti apstiprina to, ka digitālo mediju valoda nav tik kvalitatīva kā drukāto mediju valoda, taču daži vēsta, ka tomēr dotā tendence uzlabojas un digitālo mediju valoda kļūst ar katru dienu kvalitatīvāka (Laudon, K. C. & Traver C. G., 2016).
Tiešsaistes drukātajiem medijiem ir jāsaglabā sava kvalitāte, gan valodas ziņā, gan informācijas pieejamības ziņā, lai tie nepārvērstos parastos emuāros. Šajā ziņā liels trūkums ir tāds, ka daudzi mūsdienu tiešsaistes mediji nolīgst mazāk pieredzējušus cilvēkus redaktoru lomai un iemesls tam ir industrijas pārstāvju lēmums rakstus publicēt visas diennakts laikā, kas dod digitālajam formātam pievienoto vērtību. Tāpēc tiešsaistes medijiem ir nepieciešams lielāks un lētāks darbaspēks. Taču šī tendence ievērojami mainās un ziņu portāli pamazām sāk nolīgt talantīgus žurnālistus un redaktorus. …