3.1. Pētījuma metodes
Datu ieguvei tiks izmantoti dažādi līdzekļi – aptaujas, intervijas, anketas. Tieši šīs ir visbiežāk izmantotās metodes sociālos pētījumos. Turklāt šie tiek uzskatīti par vislabākajiem veidiem, kā noskaidrot precīzus datus.
Tiks veiktas vairākas anketēšanas. Pirmajā no tām tiks aptaujāti tikai konkrētu žurnālu redakcijās strādājoši žurnālisti. Lai varētu tikt veikta šāda anketēšana, tiks apmeklētas vairāk nekā desmit laikrakstu un žurnālu redakcijas, kas darbojas dažādās nozarēs un kam ir dažāda mērķauditorija, sākot no 10 līdz pat 99 gadiem. Kad pirmā anketēšana būs veikta, tiks anketēti parastie interneta lietotāji, uzdodot viņiem jautājumus par internetu.
Shematizācijas laikā tika nolemts lietot aptauju, jo tā vislabāk kalpo trūkstošo datu ieguvei, lai precizētu teorētiskās atziņas un piemērotu tās konkrētajai situācijai. Tika sagatavoti jautājumi, kuri bija nepieciešami hipotēzes pārbaudei. Katram jautājums tika mērķtiecīgi izvēlēts, lai pēc iespējas efektīvāk konstatētu faktu. Shematizācijas laikā tika atmesti vairāki jautājumi, ka dažādu iemeslu dēļ nevarēja kalpot pētījuma mērķa sasniegšanai. Sagatavojot aptaujāšanu, tika nolemts lietot anketu internetā un blanku žurnālu redakciju aptaujā. Jāatzīst, ka sagatavojot intervēšanu tika pieļautas vairākas būtiskas kļūdas. Pirmkārt, jautājumu formulējumam vajadzēja būt precīzākam, neatstājot nekādu pārpratuma iespēju. Piemēram, netika konkretizēts, vai jautājumā jāizvēlas viens vai vairāki atbilžu varianti, netika novērsta iespēja, sniedzot atbildi uz vienu jautājumu, vienlaicīgi atbildēt arī uz kādu no nākošajiem. Tāpat netika izmantota iespēja paaugstināt datu ticamību: netika ieviesti filtrējošie jautājumi, kas varētu atlasīt neuzmanīgos un negodprātīgos respondentus, kas varētu būt īpaši svarīgi anonīmā aptaujā tādā nekontrolējama vidē, kāda ir internets. Netika veikts arī anketu tulkojums krievu valodā, kas būtu nepieciešams, ņemot vērā lielo krievvalodīgo īpatsvaru Latvijā.
…
