Ievads
Dzīves līmenis katrā konkrētā valstī pirmām kārtām atkarājas no valsts sociāli ekonomiskā līmeņa un formas, no valsts reālās politikas, pabalstot mazāk turīgos iedzīvotājus un sociāli neaizsargāto sabiedrības slāni. Pie tam tiek izmantots viss valsts potenciāls un turīgo iedzīvotāju slāņa finansiālās iespējās. Ievērojami attīstītās valstis ar augstu iedzīvotāju dzīves līmeni ir valstis, kurās attiecības sabiedrībā ir veidotas pamatojoties uz privātīpašuma , tirgus un demokrātijas principiem. Viena no visvairāk attīstītajām valstīm, kura ir sasniegusi īpašus panākumus sabiedrības formēšanas sociālās vienlīdzības jautājumos, augstu dzīves līmeni visos sabiedrības slāņos ir Zviedrija.
Zviedrija ir vistipiskākā Rietumeiropas valsts ar jaukto ekonomisko sistēmu. Valsts aktīvi piedalās ekonomisko un sociālo problēmu risināšanā. Zviedrijas modelis atšķiras ar stingru sociālo politiku, kas virzīta uz mantiskās nevienlīdzības samazināšanu, ar nacionālā ienākuma pārdali par labu maznodrošinātiem iedzīvotāju slāņiem. Zviedrijā valsts rokās atrodas tikai 4% no visiem pamatfondiem, bet valsts izdevumu daļa ir 70% robežās no iekšzemes kopprodukta, turklāt vairāk par pusi no izdevumiem izlieto sociāliem mērķiem. Protams, šāds stāvoklis panākams tikai ar augstiem nodokļiem. Šajā modelī ražošanas funkcija balstās uz privātuzņēmējiem, bet augsta dzīves līmeņa nodrošināšana valsts iestādēs nodarbinātiem, bezdarbniekiem, dzīves pabērniem, neveiksminiekiem, kā arī daudzi infrastruktūras veidošanas izdevumi balstās uz valsti.
Zviedrijā vispilnīgāk un uzskatāmāk tiek īstenota sociāldemokrātu reformistiskā programma – izteikta sociālā orientācija, solidaritāte.
Termins Zviedru modelis izveidojās laikā, kad Zviedrija kļuva par vienu no sociāli ekonomiskajā ziņā visvairāk attīstītājām valstīm. Tas radās 60 gadu beigās, kad ārzemju vērotāji sāka atzīt Zviedrijas ātro ekonomisko izaugsmi ar plašām politiskām reformām uz sabiedrības relatīva sociālā bezkonfliktu fona. Šis sekmīgās un bezrūpīgās Zviedrijas tēls sevišķi spēcīgi kontrastēja toreiz ar pieaugošajiem sociālajiem un politiskajiem konfliktiem apkārtējā pasaulē. Pašreiz šis termins tiek izmantots dažādās nozīmēs un tam ir dažāda jēga attiecība no tā, kas viņā ir ietverts. Daži atzīmē Zviedrijas ekonomikas jaukto raksturu, kas ietver tirgus attiecības un valsts regulēšanu, kā arī privātīpašumu pārsvaru ražošanas sfērā. Ir vēl viens Zviedrijas modeļa definējums, kas izriet no tā, ka Zviedru politikā skaidri tiek izdalīti divi dominējošie mērķi: pilnīga nodarbinātība un ienākumu izlīdzināšana, kas arī nosaka ekonomiskās politikas metodes. Aktīva politika augsti attīstītajā darba tirgū un sevišķi liels valsts sektors (tiek ņemts vērā vispirms pārdalīšanas sfēra, bet ne valsts īpašums) tiek uzskatīti, kā šīs politikas rezultāts. Beidzot vispārējā nozīmē, Zviedru modelis – tas ir sociāli-ekonomiskais un politiskais komplekss valstī ar tās augsto dzīves līmeni un plašu sociālās politikas mērogu.
Zviedrijas modelis ir liels pievilkšanas spēks visiem mazattīstīto valstu imigrantiem un liels slogs pašu valsts nodokļu maksātājiem.
Autores izvēlētā valsts ir Zviedrija, jo tieši šīs valsts ekonomiskā situācija interesēja visvairāk.
Dotā referāta mērķis ir Zviedrijas sociāli ekonomiskās politikas, izveidotā ekonomikas un vispārējās sabiedrības labklājības modeļu pētījums.
…
