-
Radiācijas avārijas
Ministru kabineta noteikumi Nr. 152 nosaka, ka glābšanas dienests sadarbībā ar centru, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, reizi trijos gados informē iedzīvotājus, kurus var apdraudēt radiācijas avārija, par veselības aizsardzības pasākumiem un rīcību radiācijas avārijas gadījumā. Tomēr reāli šādi pasākumi praktiski netiek rīkoti un sabiedrība neko nezina par sagatavotību radiācijas avārijai.
Nobeigums. Radiācijas avārijas ir vienas no bīstamākajām cilvēku izraisītām katastrofām, kuras nevar iepriekš paredzēt un grūti laicīgi apturēt. Tomēr ir plašs darbību kopums, kurš palīdz novērst katastrofālas sekas un šīs darbības būtu jāzina katram Latvijas teritorijas iedzīvotājam. Pārāk maz tiek runāts par iespējamiem draudiem un informācijas plūsmas secību.
…
Sabiedrība ir pietiekoši informēta par darbību kopumu, kurš jāveic ugunsgrēka, gāzes noplūdes, plūdu, vētras vai citu dabas un cilvēka izraisītu nelaimju gadījumos. Informācija tiek piedāvāta skolās, pa televīziju, radio un presē, tiek rīkotas konferences un informācijas aptaujas, veidoti speciāli informatīvie un palīdzības telefoni. Par lielāka mēroga katastrofām netiek piedāvāta nekāda informācija. Radiācija ir visnotaļ nopietna katastrofa, kura spēj iznīcināt daudzas dzīvības nelielā laika daudzumā. Šeit netiek runāts par parasto saules radiāciju jeb saules starojuma daudzumu, kuru cilvēks saņem ne tikai karstā vasaras laikā, bet arī ziemā un rudenī. Ar katastrofālu radiāciju šodien tiek apzīmēti gadījumi, kuri nopietni apdraud gan apkārtējo vidi, gan cilvēku drošību, tādi kā Černobiļas katastrofa, kuras sekas atklājas vēl pēc daudziem gadiem. Radiāciju nevar noteikt pēc smakas, krāsas vai garšas. To var konstatēt tikai ar speciāliem aparātiem, un tā ir nāvējoši bīstama.
