Nobeigums
Kursa darba tēma ir Adaptācija process pirmsskolas izglītības iestādē. Tēmas aktualitāti nosaka ne tikai dažādu autoru, kā piemēram A.P. Pavlovs, Dž. Boulbijs, D.Dzintare A. Špona, pētījumi, bet arī pedagogu interese, bet lielā mērā arī vecāku uztraukums uzsākot bērnudārza gaitas.
Audzināšana ģimenē, saskarsme ar vienaudžiem, piesaistes stils, kas valda ģimenē- tas viss nosaka adaptācijas procesa gaitu, no tā atkarīga tālākā bērna organisma attīstība. Būt veiksmīgiem vecākiem nozīmē veikt lielu un smagu darbu 24 stundu garumā un 7 dienas nedēļā.
Adaptācijas perioda laikā bērnā notiek iepriekš izveidoto stereotipu izmaiņas, notiek imūno, fizisko, un psiholoģisko barjeru pārvarēšana, kurai pievērsušies ir dažādi autori, kā piemēram A. Špona, P.Apinis, V.Vunts, K. Deķēns, A. Golubeva, I. Puškarevs V.Šterns, E. Eriksons, D Goulmens u.c. Lai adaptācijas periods noritētu pēc iespējas mierīgāk, pāreja no ģimenes uz grupiņu ir jānorit pakāpeniski. Ir izdalītas trīs stadijas adaptācijas periodā: smagā fāze, vidēji smagā fāze un kompensācijas fāze.
Lai varētu izdalīt bērna adaptācijas līmeni svarīgi pievērst uzmanību: bērna uzvedībai, kas saistās ar organisko vajadzību apmierināšanu; bērna vispārējai attīstībai; bērna personības īpašībām.
Balstoties uz savu darba pieredzi es secināju, lai bērna adaptācija noritētu veiksmīgi, liela nozīme vecāku un skolotāja sadarbībai, ka arī tam, kādas ir pedagoga zināšanas.
Rakstot darbu, nonākts pie sekojošiem secinājumiem:
• Sadarbība nav nekāda no mācību un audzināšanas procesa atrauta metode, bet tā iekļaujas šajā procesā, veicina tā attīstību un pozitīvi ietekmē rezultātu. Lai sadarbība veidotos kā līdzeklis izglītības mērķa sasniegšanā, nepieciešams izprast sadarbības būtību un tās veidus.
• Adaptācijas periodā sadarbības veicināšanai ļoti nozīmīgas ir pedagoga zināšanas, personiskās īpašības, piemēram, saskarsmes kultūra, vēlēšanās attīstīt sadarbību. Jāatzīmē, ka sadarbības praktiskā pielietojamība daudzos gadījumos ir ierobežota, jo reāli pastāv arī tādas ģimenes, kuras uzskata, ka tieši pirmsskolas iestāde ir atbildīga par viņu bērnu audzināšanu un uzturēšanu.
• Par veiksmīgu sadarbību var uzskatīt, ja pastāv savstarpēja cieņa un uzticēšanās, pietiekami bieži individuālie kontakti, labi apmeklētas vecāku sapulces un pasākumi, ir vecāku aktīva līdzdalība pirmsskolas pasākumos, atsaucīga attieksme pret pirmsskolas aicinājumiem, ģimenes pedagoģiskā līmeņa nemitīgs kāpinājums.
• Visos cilvēka uzvedības aspektos nepārtraukti parādās, no vienas puses, pamats, kas mantots no iepriekšējām paaudzēm, no otras puses, fiziskās un sociālās vides nepārtrauktas iedarbības daudzveidība. Iedzimtais un iegūtais ietekmē katru indivīda rīcību.
• Bērna uzvedībai raksturīga ļoti liela emocionalitāte, samērā ātri iestājas nogurums.
• Bērni vairs neapmierinās tikai ar dažādu darbību ārēju atdarināšanu, bet cenšas tām piešķirt noteiktu mērķtiecīgu saturu, cenšas ievērot reālās sakarības. Audzēkņi tiecas sadalīt savā starpā dažādas lomas. Kolektīvajā sadarbībā viņi sāk saskaņot savas intereses rotaļbiedru interesēm.
…
