Augstākās izglītības nozīme mūsdienu pasaulē ir ļoti svarīga, jo valstu ekonomikas aizvien vairāk tiek balstītas uz attīstītām tehnoloģijām un zināšanām. Augstākā izglītība ir ieguvusi ne tikai svarīgu lomu tautsaimniecības attīstībā, bet arī kļuvusi par atsevišķu indivīdu un kopējās sabiedrības labklājības nodrošinātāju. Kur pieredzes un zināšanu paplašināšanās rezultātā indivīdos tiek attīstīta pārliecība par viņu spējām risināt kā ekonomiska tā arī sociāla rakstura problēmas izmantojot jaunas iespējas un tehnoloģijas. Pieaugot iedzīvotāju labklājībai neizbēgami pieaug pieprasījums pēc augstākās izglītības un līdz ar ko pieaug arī kopējā augstākās izglītības loma valsts tautsaimniecībā un sabiedrībā kopumā. Pieaugot augstākās izglītības lomai tautsaimniecībā un sabiedrībā pieaug arī tās atbildība pret sabiedrību un valsts labklājību.
Kopš 90. gadu sākuma ir strauji pieaudzis ne tikai augstākās izglītības mācību iestāžu un to programmu, bet arī pašu studentu skaits Latvijā. Līdz ar to pieaudzis arī studentu īpatsvars starp valsts iedzīvotājiem. 2008. Gadā Latvijā bija 545 studentu un 10 000 iedzīvotāju. Šis fakts kalpo kā pamatojums Latvijas iedzīvotāju vēlmei pilnveidot savas prasmes un apgūt jaunas zināšanas.
Pieaugot augstākās izglītības lomai valsts tautsaimniecībā un sabiedrībā kopumā pieaug arī tās atbildība pret sabiedrību un valsts labklājību. Tāpēc pēdējo gadu laikā īpaši ir aktualizējusies tieši augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas un nodrošināšanas problēma. Kā Eiropas Savienībā, tā arī citās vlastīs, lai nodrošinātu augstākās izglītības kavlitātes mērīšanu, tiek meklēti un salīdzināti būtiskākie augstāko izglītību raksturojošie indikātori. Šobrīd Eiropas valstu telpā par raksturojošākajiem indikātoriem tiek atdzīti: Studējošo kopskaita, augstskolu un koledžu personāla, augstakās izglītības finansējuma, augstskolu zinātniskās darbības, augstskolu un koledžu telpu un ar bibliotēku fondiem saistītie atvasinātie un neatvasinātie indikātori.
Šī pētījuma mērķis ir izpētīt augstākās izglītības kvalitātes novērtēsanu Latvijā.
Pētījuma mērķu sasniegšanai tika izvirzīti šādi uzdevumi:
iepazīties ar teorētisko literatūru, kas raksturo augstākās izglītības kvalitāti, tās novērtēšanu un nodrošināšanu;
raksturot Latvijas augstākās izglītības sistēmu;
definēt kvalitatīvu augstāko izglītību;
raksturot augstākās izglītības kvalitātes novērtēsanas un nodrošināšanas sistēmu Latvijā;
pierādīt kvalitatīvas augstākās izglītības nepieciešamību atsevišķam indivīdam, sabiedrībai, valstij un pašai augstākās izglītības mācību iestādei;
attainot augstākās izglītības kvalitātes novērtēsanu Latvijā un Eiropas valstu telpā kopumā.
Veikt Latvijas augstākās izglītības kvalitātes raksturojošo indikātoru kvantitatīo datu statistisko analīzi.
Ierobežojums: apkopojot statistiku par kvalitātes novērtēšanu jāņem vērā tas, ka augstāko izglītību raksturojošie indikātori ir daudz un dažādi. Līdz ar ko pētījumā analizētie indikātori ir tikai daļa no tiem. LR IZM vairākums aktuālo indikātoru tiek sistematizēti un publicēti tikai no 2001. gada, tāpēc indikātoru rādītājus autors analizē vairākos laika periodos.
Darbā tiek izmantotas teorētiskās analīzes metodes, kurā iekļauts teorijas apkopojums un iztirzājums, kā arī empīriskās analīzes metodes, kura sevī ietver datu analīzi, kā arī to salīdzināšanu, statistiskās informācijas atspoguļošana tabulās un grafikos.
Lai varētru izpildīt izvirzītos uzdevumus, darbā tiek izmantotas dažāda veida zinātniskā literatūra, Latvijas likumdošana, likumi par Latvijas budžetiem, kā arī dažādi intnterneta resursi par kvalitātes jēdzienu un kvalitātes novērtēšanu Latvijā.…
