NOBEIGUMS
Veiktā pētījuma rezultātā autore izvirza aizstāvēšanai šādus secinājumus:
1. Diplomdarba ietvaros autore traktē autoceļus sekojoši: “Autoceļš, jeb transporta būve ir kompleksa, autotransporta satiksmei izbūvēta sabiedriski izmantojama inženierbūve (braukšanas ceļš), kurā ietilpst: zemes klātne, ceļa braucamā daļa, mākslīgās būves, ceļu inženierbūves un satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, kas izmantojama transportlīdzekļu satiksmei.” Lai inženierbūvi terminētu kā autoceļu, tai jāatbilst Latvijas Republikas likumos noteiktajiem skaidrojumiem un normatīvo aktu klasificējumiem.
2. Autoceļu klasifikācija ir ietverta Latvijas Republikas likumā “Par autoceļiem”, kur autoceļus iedala: Galvenajos autoceļos indekss – A; Reģionālajos autoceļos indekss – P; Vietējos autoceļos indekss – V. Diplomdarba izstrādes laikā autore secināja, ka autoceļus klasificē ne tikai pēc vispārpieņemtiem iedalījumiem, piemēram, valsts galvenie, reģionālie un vietējie auoceļi, bet arī: pašvaldību ceļos, komersantu ceļos un māju ceļos.
3. Autoceļu būvdarbu definīcija ir ietverta Latvijas Republikas “Būvniecības likumā”, kur būvniecība tiek traktēta kā darbība, kas ir visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi, savukārt būvdarbi ir būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu. Diplomdarba kontekstā autore traktē autoceļu būvdarbus kā sarežģītu dažādu ražošanas procesu kompleksu, kurā ietilpst projektu un tāmju dokumentācijas sastādīšana, kapitālieguldījumu plānošana, materiāli tehniskā apgāde, būvdarbu procesa organizācija un vadīšana.
4. Autoceļu finansēšana notiek no valsts budžeta finansējumu programmas "Valsts autoceļu fonds", ko veido prognozētie valsts budžeta ieņēmumi no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80 procenti no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Informācijas analīzes par papildus finansējuma saņemšanu autore secināja, ka autoceļu būvniecībai tuvākajā nākotnē, tiks izvirzīti vairāki finansējuma saņemšanas plāni: Latvijas Nacionālais attīstības plāns, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda paredzētais finansējums; Valsts budžets un likuma “Par autoceļiem” 12. panta ceturtajā daļā noteiktie finanšu līdzekļi; Publiskā un privātā partnerība un citi finansējuma avoti.
5. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 173 par “Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtību” valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai ir izveidotās šādas apakšprogrammas: "Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana” un "Mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem (ielām)".
6. Ilgtspējīgam un efektīvam transportam ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu saikni starp reģioniem un valstīm, tādējādi savienojot tirgus, tuvinot iedzīvotājus un veicinot saimniecisko darbību, attīstību un izaugsmi. Netraucēti savienojumi visu Eiropas Savienības dalībvalstu starpā vajadzīgi arī kohēzijas un konkurētspējas veicināšanai. Lielāko daļu finansējuma nodrošina Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds.
…
