2001.gada 20.jūnijā Saeima pieņēma jauno Darba likumu, kurš stājās spēkā 2002.gada jūnijā. Ar to bija paredzēts aizstāt tajā laikā spēkā esošo, 1972.gadā pieņemto, Latvijas Darba likumu kodeksu, kas neskatoties uz tajā vairākkārtēji izdarītajiem grozījumiem, bija morāli novecojis un neatbilda reālai situācijai Latvijas darba tirgū. Turpretī jaunais Darba likums ienesa jaunus principus, kā arī atbilst Starptautisko darba tiesību normām, tai skaitā Starptautiskās Darba organizācijas konvencijām, Eiropas Savienības direktīvām un Eiropas Savienības Sociālās Hartas prasībām.
Jauna likuma spēkā stāšanās gandrīz vienmēr ir saistīta ar daudzām neskaidrībām šī likuma iztulkošanā un piemērošanā, kas attiecīgi rada pamatu dažādiem strīdiem par tās vai citas normas izpratni. Jaunais Darba likums, protams, nav izņēmums, kaut arī pagājuši ir gandrīz divi gadi kopš likums stājies spēkā, vēl Darba likumā ir atrodamas neskaidras vietas. Tikai tagad sāk veidoties tiesu prakse šajos jautājumos, kā rezultātā arī tiesu precedenti vēl pagaidām ir ļoti maz, lai radītu skaidrību neskaidrajos jautājumos.
Viens no aktuālākiem jautājumiem darba attiecībās vienmēr ir bijis darba attiecību izbeigšana, it īpaši pēc vienas no pusēm iniciatīvas, kā rezultātā viena no pusēm bieži paliek neapmierināta. Šāda situācija rada priekšnosacījumus aktīvākai attiecīgo normu tulkošanai, kas bieži notiek no dažādām pozīcijām, kā rezultātā rodas strīdi. Vēl jo vairāk, Latvijas Darba likuma kodeksa darbības laikā tika praktizēts darba līgumus pārsvarā slēgt uz noteiktu laiku, bet Darba likums par vispārēju principu atzīst darba līguma slēgšana uz nenoteiktu laiku, kas, protams, palielina darba attiecību izbeigšanas skaitu pēc pušu iniciatīvas un neapmierinātību ar otras puses rīcību.
Es izvēlējos pētīt darba attiecību izbeigšanu pēc kādas no pušu iniciatīvas jeb uzsakot darba līgumu. Tiesiskajā regulējumā par darba līguma uzteikumu ir daudz neskaidrību, uz to norāda arī publikācijas dažādos laikrakstos, it sevišķi atzīmējams būtu jautājums par Darba likuma 98.panta iztulkošanu – vai tas ir uzskatāms par patstāvīgu darba līguma uzteikšanas pamatu vai nē?
Ņemot vērā Latvijā esošo situāciju mans mērķis ir darba līguma uzteikuma tiesiskā regulējuma problēmu atspoguļojums un risinājuma rašana.…
