Pirmsskolas izglītība ir svarīgs pamats kvalitatīvas izglītības ieguvei un veiksmīgai bērna turpmākajai sociālajai integrācijai sabiedrībā un personības attīstībai. Pasaulē un arī Latvijas kontekstā pirmsskolas izglītībai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, kā arī palielinās agrīnajā izglītībā iesaistīto bērnu skaits. Tas nozīmē, ka palielinās arī pirmsskolas izglītībā iesaistīto cilvēku atbildība un veicamo pienākumu loks, ikdienā strādājot ar bērnu grupām, kurām ir 20 un vairāk bērni. Iepriekš veiktajos pētījumos ir secināts, ka pedagogi un it sevišķi pirmsskolas pedagogi ir to profesiju vidū, kurās darbinieki visvairāk cieš no profesionālās izdegšanas. To veicina augstais atbildības līmenis, ikdienas sadarbība ar daudziem cilvēkiem, profesionālo pienākumu dažādība kā arī vairāki citi faktori (Boujut et.al., 2016; Carson et.al., 2017; Celik & Ustuner, 2018).
Darbinieks, kurš cieš no profesionālās izdegšanas savus pienākumus nespēj veikt augstā kvalitātē un tas noteikti attiecas arī uz pirmsskolas izglītībā iesaistītajiem. Tiek arī uzsvērts, ka kvalitatīvā agrīnās izglītības un aprūpes sniegšanā svarīgākais ir tieši iesaistīto cilvēku darbs (Education at a Glance,2020). Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 2016. gadā veiktajā pētījumā par skolotāja profesijas prestižu Latvijā ir atklāts, ka profesionālā izdegšana ir nozīmīga problēma. Tiek uzsvērts fakts, ka trīs ceturtdaļas pedagogu norāda uz skolotāju stresu un profesionālo izdegšanu kā grūtībām, ar ko ikdienā nākas saskarties. Tāpat tiek norādīts, ka pedagogu kolektīvos vērojama liela iekšējā spriedze un konkurence, kas neveido pozitīvu psiholoģisko darba vidi. Tas nozīmē, ka izglītības iestāžu vadībai šīm problēmām jāpievērš ļoti liela uzmanība, veicinot pozitīvāku mikrovidi, noskaidrojot problēmjautājumus un piedāvājot to risinājumus (LIZDA, 2016). Darba autore vēlētos pievērsties tieši pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju lomai profesionālās izdegšanas mazināšanai.…