ANOTĀCIJA
Darbinieka saistības darba tiesiskajās attiecībās.
Darba mērķis ir parādīt, ko ir nepieciešams veikt, lai darbinieks varētu veiksmīgi pildīt savas darba saistības, t.i. savus pienākumus. Darbā ir parādīts, kādas nepieciešamās formalitātes ir jānokārto no darba devēja puses, lai nerastos šaubas par darbiniekam pildāmajiem pienākumiem. Kā pareizi sagatavot darba līgumu, amata aprakstu, kas ir ļoti vēlams darba saitību veiksmīgam rezultātam. Darbā aplūkots, kā veidot darba iekšējās kārtības noteikumus uzņēmumā, ko tajos būtu nepieciešams atrunāt un kādēļ.
Darba noslēgumā ir arī aplūkoti iespējamie sankciju veidi, ja darbinieks nepilda savas saitības – disciplinārsods, atbrīvošana no darba, piezīma, rājiens. Zaudējumu atlīdzināšana darba devējam, ja tādi radušies darbinieka vainas dēļ.
Darba mērķis sasniegts izskatot un analizējot dažādus materiālu un tiesību aktus. Tika apskatīti darba līguma, amata apraksta, iekšējās darba kārtības noteikumu vispārīgie nosacījumi, kā arī analizētas situācijas no tiesu prakses, kad netika precīzi ievērotas LR normatīvajos aktos noteiktie noteikumi, kas skar dokumentu noformēšanu.
Darbs sastāv no četrām nodaļām. Darba pirmajā nodaļā ir apskatīti dokumenti, ar kuru palīdzību nosaka darbinieka saistības - darba līguma un amata apraksta vispārīgie nosacījumi un sastādīšanas kārtība. Otrajā nodaļā tiek aplūkots, kādas ir darbinieka saitību izpildījums, laiks un vieta – kā to novērtēt un noteikt. Trešajā nodaļā aplūkoti darba iekšējās kārtības noteikumi un darba devēja rīkojumi – kā to izstrādāt juridiski pareizi, bet ceturtajā nodaļā apskatīti saistību nepienācīgas izpildes sekas – disciplinārā atbildība un disciplinārsods, atstādināšana no darba un atbrīvošana no darba, kā arī zaudējumu atlīdzināšana.
Darbā izmantoti 16 normatīvie akti, 9 tiesu spriedumi, kā arī 13 literatūras avoti un 9 interneta resursi.
Ievads.
Šī darba tēma ir „Darbinieka saistības darba tiesiskajās attiecībās”.
Darbs ir katra cilvēka pastāvēšanas pamatā, un, protams, ja mēs strādājam, tātad rodas saistības starp darbinieku un darba devēju. Šī tēma šķita ļoti aktuāla, jo tik daudz un dažādi strīdi rodās no tā, ka netiek ievērots saistību izpildījuma laiks, vieta un apmērs.
Darbinieka saistības pienācīga izpilde rada konkrētas tiesiskas sekas – darbinieka tiesību prasīt no darba devēja viņa pienākumu izpildi(atbilstoša darba samaksa), bet darbinieka saistību neizpilde rada darbiniekam nelabvēlīgas sekas:
Materiālā atbildība;
Disciplinārsods;
Atbrīvošana no darba.
Šī darba mērķis ir noskaidrot, kas regulē un nosaka darbinieka saistības.
„Šodien samērā bieži darbinieka pienākumi tiek ierakstīti vispārīgiem vārdiem, bet, kad rodas problēmas un ir jāvēršas tiesā, tad kaut ko pierādīt ir grūti, jo darba līgumā nav precīza un pilna darbinieka pienākumu definējuma, to darbu uzskatījuma, kurus viņam pienākas veikt”.
Mērķis tiks sasniegts analizējot normatīvos aktus, dažādus literatūras avotus, kā arī pētot tiesu prakses materiālus. Tiks pētīti darba līguma, iekšējo darba kārtības noteikumu un rīkojumu vispārīgie nosacījumi.
I Darbinieka saistības vispārīgie noteikumi.
Jau senie romieši ir teikuši, ka „saistība – obligatio- ir juridiska attiecība starp personām jeb tiesību valgs vai važa, kas saista” . Šajā darbā parādās tāds saistību veids, kā darba līgums. Tās ir divpusējās saistības, jo ir iesaistītas divas puses- darbinieks un darba devējs, jo darba tiesiskās attiecības ir abu pušu pienākumu un saistību kopums, tikai šoreiz tiks apskatītas vairāk darbinieka saistības.
Saistību tiesību priekšmets ir tikai darbība, bet ne katra darbība ir darbs juridskā nozīmē .
Līgums Civillikuma izpratnē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Nevar noslēgt darba līgumu konkrēta persona pati ar sevi. Piemēram, nevar noslēgt darba līgumu individuālais komersants, sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibinātājs, valdes loceklis, direktors pats ar sevi.
Civillikuma saistību tiesību daļas 15. nodaļa “Prasījumi no darba attiecībām” apvieno vairākus civiltiesisku līgumu veidus, kuriem ir vientiesisks mērķis – zināma darba veikšanu par noteiktu atlīdzību. Civillikuma 2179. panta 2. daļā kā legāls kritērijs darba līguma norobežošana no uzņēmuma ( tajā skaitā arī no pārvadājuma, no graudniecības) līguma atzīta atšķirība starp darbinieka saistības mērķi ( tas ir darbs vispār) un uzņēmēja ( pārvadātāja graudnieka) saistības mērķi – noteikta darba gala rezultātu.
Graudniecības, uzņēmuma un pārvadājuma līgumi regulē Civiltiesiskās attiecības uzņēmējdarbībā ( CL 2196.-2211. pants – graudniecības līgums, 2212.-2229. pants – uzņēmuma līgums, 2230.-2240. pants – pārvadājuma līgums).
Darba līguma mērķis ir darba veikšana vispār, pakļaujoties darba devēja uzdevumiem un rīkojumiem, kas neizslēdz arī konkrēta rezultāta sasniegšanu.
Darba līguma noslēgšanā ir piemērojamas tādas pašas prasības, kādas Civillikums ir noteicis tiesiskam darījumam. Civillikums skaidri norāda, kas ir tiesisks darījums - atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.
…
