SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Kvalifikācijas darbā “Darbinieka un darba devēja uzteikums” autore raksturoja darba tiesisko attiecību uzteikuma pamatus, kurus reglamentē Darba likums.
Analizējot juridisko literatūru un normatīvos aktus par darbinieka un darba devēja uzteikumiem gadījumos, kas saistīti ar darbinieku uzvedību, spējām un saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, kā arī šo aktu piemērošanas praksi, var izdarīt šādus secinājumus un izteikt priekšlikumus:
1. Darba likumā daudzi jēdzieni netiek izskaidroti, kā, piemēram, „būtisks kaitējums”, „attaisnojošs iemesls”, „rupjš pārkāpums”, „labi tikumi”, kas kārtējo reizi nevis regulē darba tiesiskās attiecības starp darbinieku un darba devēju, bet gan pretēji, rada pamatu strīdam. Darba devējam vajadzētu pieņemt uzņēmumā noteiktos uzvedības noteikumus vai arī darba kārtības noteikumos norādīt, kāda rīcība attiecīgajā darba vietā ir saprotama kā rīcība pretēji labiem tikumiem. Šo informāciju ieteiktu novietot administratīvās ēkas vestibilā, lai katram darbiniekam būtu iespēja jebkurā laikā ar tiem iepazīties vai pārlasīt. Darba autores priekšlikums kā rīcību pretēji labiem tikumiem norādīt sekojošo:
• zagšana;
• apzināta melošana darba devējam;
• darba devēja vai darbinieku goda un cieņas aizskaršana;
• citu darbinieku mudināšana lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskās vai toksiskās vielas;
• darbinieku pazemošana, aizskaršana;
• rases, dzimuma, seksuālās orientācijas vai reliģiskās piederības noniecināšana;
• fiziska vardarbība pret citiem darbiniekiem darba vietā darba laikā;
• seksuāla uzmākšanās darba vietā u.c. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/73/EK (2002. gada 23. septembris), ar kuru groza Padomes Direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem ir definēts, kas ir seksuālā uzmākšanās.
…
