SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Izanalizējot teorētisko literatūru, praktiska rakstura publikācijas, kā arī praktiski analizējot tirgus situāciju ēdināšanas un izklaides biznesā, autorei ir radušies šādi secinājumi:
1. SIA „X” struktūrvienības pēc I.Silinēvičas iedalījuma var attiecināt gan uz ierobežotā tirgus, gan vispārīgā tirgus objektiem, bet kopumā tie ir komerciālie uzņēmumi.
2. Lai izveidotu ēdināšanas un izklaides uzņēmumu ir jāievēro daudzas drošības un higiēnas prasības, kas attiecas uz ražošanas telpām, produktu apriti uzņēmumā, telpu iekārtojumu, ventilāciju, produktu glabāšanu utt.
3. Ēdināšanas un izklaides uzņēmuma mārketinga kompleksa sastāvdaļas ir pakalpojums, cena, atrašanās vieta, personāls, virzīšana, un sadale un izvietojums.
4. Lai izstrādātu mārketinga stratēģiju ēdināšanas un izklaides uzņēmumam ir jānosaka fiziskie rādītāji, pakalpojums un tā organizēšana, cenu veidošana, pārdošanas stimulēšana, apkalpošana un menedžmenta jautājumi.
5. Ēdināšanas un izklaides uzņēmums sniedz pakalpojumus, kuram ir augstas kapitāla izmaksas un augsta pielāgojamības pakāpe. Tas nozīmē, ka personāla izmaksas nesastāda nozīmīgāko uzņēmuma izdevumu daļu.
6. Uz izmaksām balstīta cena veidojas saskaitot šādus posteņus: ēdiena pašizmaksa (produktu izmaksas + izmaksu segums), vēlamā peļņa, apkalpošanas nauda, PVN 18%. Lai noteiktu produktu izmaksas, tiek veidotas kalkulācijas karte. Veidojot šo karti, par pamatu tiek ņemta ēdiena tehnoloģiskā karte. Šādus sistēmu izmanto arī SIA „X”.
7. Lai izvēlētos uzņēmumam atrašanās vietu ir jāizvērtē šādi faktori: tirgus tuvums, komunikācijas, tuvums izejvielām, apmācīta personāla pieejamība, atkritumu likvidēšanas iespējas, elektroenerģijas pieejamība, zemes vai telpu pieejamība, valsts atbalsts.
8. Izvietojumu ēdināšanas un izklaides objektu telpās lielākoties nosaka drošības, būvniecības un higiēnas prasības, līdz ar to ir jāņem vērā, no kādiem materiāliem ir pieļaujams veidot sienas, grīdas, kāds apgaismojums ir jānodrošina, kādai ir jābūt ventilācijas sistēmas jaudai. Izpausties var interjera veidošanā un galdiņu izvietojumā.
9. Svarīgākie faktori, kas ietekmē ilgtermiņa personāla plānošanu ir: tirgus konjunktūras ilgtermiņa prognozes, kā arī uzņēmuma nozares attīstības ilgtermiņa prognozes; ražošanas tehniskā attīstība un biroja attīstība; kolektīva vecuma struktūra; cita līmeņa tehnisko un speciālo zināšanu prasības gan ražošanā, gan vadīšanā; darbinieku apmācības nepieciešamības analīze, sevišķi, ja darba tirgū nepieciešamie speciālisti nav grūti atrodami; darbinieku zināšanu un spēju analīze, kas saistīta ar vadīšanas funkcijām; personāla izmaksu attīstība, jo tās ietekmē preces realizācijas cenu.
10. Jaunā sistēma attiecībā uz ēdināšanas uzņēmuma kvalifikāciju ļoti apgrūtinās nepieciešamā personāla atlasi, tāpat šeit ir problēma ar to, ka atsevišķas zemākās kvalifikācijas pakāpes vēl nemaz nevar iegūt Latvijas mācību iestādēs.
11. Virzīšana tirgū notiek ar mārketinga komunikāciju kompleksa palīdzību, tā sastāvdaļas ir personiskā apkalpošana, reklāma realizācijas stimulēšana, sabiedriskās attiecības, informatīvie materiāli, korporatīvais tēls.
12. SIA „X” ir divas struktūrvienības bistro „X” un „X cafe”, tiek plānots rudenī atvērt trešo struktūrvienību - naktsklubu.
13. SIA „X” uzņēmumam ir neracionāla kapitāla struktūra. Tā kā ir daudz brīvo līdzekļu, tas nozīmē, ka plānot jaunas struktūrvienības atvēršanu ir pat nepieciešams, jo brīvie līdzekļi ir jāiegulda attīstībā. Īpašnieki uz vienu pašu kapitāla latu ir ieguvuši 0,666 latu lielu peļņu.
14. SIA „X” galvenie klienti ir vidēja vecuma cilvēki (24 – 45 gadiem) rezidenti un nerezidenti. Bistro „X” mērķauditorija ir biroju darbinieki.
15. „X cafe” galvenie konkurenti ir „Četri balsti krekli”, „Melnais kaķis” un „Vairāk saules”, bistro “X” - „Melnais kaķis”, „Leduspuķe” un „Double coffee”.
16. „X Cafe” salīdzinājumā ar konkurentiem ieņem ļoti zemu vietu. Būtiskākās problēmas ir mārketingā un reklāmas izvietošanas efektivitātē, tāpat zema ir klientu uzticība, uzņēmuma darbības elastība, apkalpošanas servisa līmenis. Uzņēmumam ir jāstrādā arī pie sava tēla.
17. Salīdzinot „X cafe” darbību ar bistro „X”, pēdējam ir daudz veiksmīgāks stāvoklis attiecībā pret konkurentiem. Bistro „X” ir gan savi klienti, gan normāls apkalpošanas līmenis, kā arī uzņēmuma tēls ir labāks. Faktiski katram uzņēmumam ir savi klienti, apkalpošanas līmenis ir līdzīgs, taču vājā puse atkal ir gan mārketings, gan reklāmas izvietošanas efektivitāte.
…
