IEVADS
Latvijā izveidojusies funkcionējoša tirgus ekonomika, kas sevī ietver arī nepārtrauktu jaunu uzņēmumu rašanos un esošo uzņēmumu pozīciju nostiprināšanos. Šādos tirgus apstākļos, lai uzņēmums varētu sekmīgi darboties, ir svarīga profesionāla personāla piesaiste, darbības efektivitāte un lietderība, tajā skaitā racionāla līdzekļu izmantošana. Uzņēmuma vadītājs ir tas, kurš atbild par uzņēmuma darbības un finansu pārskatu atbilstību attiecīgajiem likumdošanas normatīvajiem aktiem. Neliela uzņēmuma vadītājs veiksmīgi var kontrolēt un uzraudzīt visus uzņēmumā notiekošos procesus, līdz ar to, pieņemt svarīgus lēmumus, kas pamatojas uz pilnīgu izpratni par uzņēmuma finansiālo stāvokli un saimnieciskās darbības rezultātiem. Lielākā uzņēmumā viens pats vadītājs vairs nespēj izsekot pilnīgi visiem notiekošajiem procesiem, jo darba apjoms un strādājošo skaits ir liels. Vadītājs ir atbildīgs par iekšējo noteikumu izstrādi, kas darbojas kā uzņēmuma iekšējā kontrole, minimizējot ļaunprātīgu vai netīšu saimniecisko līdzekļu izšķērdēšanas iespējamību, nodrošinot precīzu grāmatvedības uzskaiti. Savādāk to varētu formulēt kā nodrošinājumu pret darbības riskiem, tas ir pret nezināmiem nākotnes notikumiem, kas var ietekmēt uzņēmuma spēju sasniegt noteiktos mērķus, piemēram, risks, ka notiks kaut kas slikts, ka faktiskie rezultāti nebūs tik labi kā plānots, gaidīts vai nepieciešams, vai arī, ka var netikt izmantotas tās iespējas, kas ļautu palielināt uzņēmuma vērtību.
Taupot līdzekļus uzņēmumos netiek attīstīts iekšējais audits, kas varētu izvērtēt esošās kontroles sistēmas efektivitāti, lietderīgumu un ieteikt vēlamos uzlabojumus, lai mazinātu iespējamos riskus.
Izvēlētā temata aktuāli nosaka aizvien pieaugošā IT loma uzņēmumā.
Bakalaura darba mērķis ir izpētīt iekšējā audita īpatnības informācijas tehnoloģiju vidē, lai veiktu auditus informācijas tehnoloģiju vidē, lai īstenotu izvirzīto mērķi, tiek izvirzīti šādi bakalaura darba uzdevumi:
1. Pamatojoties uz literatūru izpētīt iekšējā audita būtību;
2. Izpētīt iekšējo auditu regulējošos normatīvos dokumentus;
3. Sniegt informācijas tehnoloģiju vides vispārīgu raksturojumu;
4. Uz iegūtās informācijas bāzes izpētīt un novērtēt iekšējā audita īpatnības informācijas tehnoloģiju vidē.
Darba procesā tiek aplūkoti teorētiskie iekšējā audita jautājumi. Lai izpildītu darba mērķi ir izpētīti likumdošanas normatīvie akti, aplūkoti iespējamie riski un iespējamie pasākumi to novēršanai, kā arī prasības veicot iekšējo auditu. Darba izstrādē izmantoti Latvijas republikas normatīvie akti, literatūra, kā arī diplomdarba autores uzkrātā praktiskā darba pieredze.
1. IEKŠĒJĀ AUDITA TEORĒTISKĀ BŪTĪBA
1.1. Iekšējā audita jēdziens, mērķi un uzdevumi
Iekšējais audits ir orientēts uz uzņēmuma vadību un attiecas uz visu uzņēmumā notiekošo saimniecisko darbību, jo, pamatojoties uz iekšējā audita sniegto informāciju, uzņēmuma vadība pieņem svarīgus lēmumus attiecībā uz uzņēmuma finansiāli saimniecisko darbību. Uzņēmējdarbība mūsdienās ir ļoti attīstījusies, kā rezultātā ir nepieciešams izveidot uzraudzības mehānismu – iekšējās kontroles sistēmu. Līdz ar iekšējās kontroles sistēmas izveidi ir attīstījies arī iekšējais audits, kas seko ieviesto iekšējās kontroles procedūru un pasākumu izpildei un efektivitātei.
Vārds – auditors, tulkojumā no latīņu valodas auditor nozīmē “klausītājs”. Tas ir augsti kvalificēts speciālists, kurš veic uzņēmuma darbības kontroli, lai :
1) pārbaudītu, vai uzņēmums darbojas saskaņā ar statūtiem, pastāvošo likumdošanu un citiem uzņēmuma darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;
2) pārbaudītu, kā darbojas uzņēmuma iekšējās kontroles sistēma – vai tā ir iedarbīga, ekonomiska un lietderīga, vai veicina uzņēmuma mērķu sasniegšanu, un sniegtu konsultācijas par pasākumiem un procesiem, ko vajadzētu ieviest iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai;
3) izpētītu tās uzņēmuma darbības jomas, kur iespējams vislielākais risks, ieteiktu uzlabojumus iekšējās kontroles sistēmai, kas mazinātu šos riskus;
4) palīdzētu rast risinājumu problēmām, kas radušās uzņēmumā, un, kuras uzņēmums paša spēkiem nevar atrisināt.
Auditori nedod garantijas par uzņēmuma finansiālo pārskatu pareizību, bet izsaka savu pārliecību. Auditori nenovērš apzinātu vai nejaušu kļūdu ieviešanos, bet to atklāšana var būtiski mainīt uzņēmuma pārskatos uzrādītos finansiālās darbības rezultātus.
…
