Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 6 | |
1. | Darba strīdu vispārīgs raksturojums | 9 |
1.1. | Darba strīdu veidi | 9 |
1.2. | Individuālo darba strīdu jēdziens | 11 |
2. | Individuālo darba strīdu izskatīšanas kārtības evolūcija Latvijā | 15 |
2.1. | Darba strīdu izskatīšana pirmskara Latvijā | 15 |
2.2. | Individuālo darba strīdu izskatīšana Padomju Latvijā | 17 |
2.3. | Individuālo darba strīdu izskatīšana pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas | 19 |
3. | Individuālo darba strīdu izšķiršana ārpustiesas kārtībā | 24 |
3.1. | Strīdu novēršana sarunu ceļā starp pusēm | 24 |
3.2. | Arodbiedrību loma darba strīdu profilaksē un pušu samierināšanā | 28 |
3.3. | Darba strīdu komisiju izveidošana, kompetence un strīdu izskatīšanas kārtība | 34 |
3.4. | Darba strīdu komisijas lēmumu pārsūdzēšana, spēkā stāšanās un obligātums | 42 |
3.5. | Prasības priekšnoteikumi darba lietu izskatīšanai tiesā | 45 |
4. | Darba lietu izskatīšana tiesā | 49 |
4.1. | Darba lietu ierosināšana tiesā pēc to izskatīšanas pirmstiesas institūcijās | 49 |
4.1.1. | Pušu statusa nemainības princips pēc strīda izskatīšanas pārejas no darba strīdu komisijas uz tiesu | 49 |
4.1.2. | Atbildētāja vēršanās forma tiesā, pārsūdzot darba strīdu komisijas lēmumu | 52 |
4.2. | Darba lietu sagatavošanas un iztiesāšanas procesuālās īpatnības tiesā | 55 |
4.3. | Tiesas nolēmumi darba lietās un to izpilde piespiedu kārtībā | 61 |
Kopsavilkums un priekšlikumi | 68 | |
Saīsinājumu skaidrojumi | 74 | |
Izmantoto avotu saraksts | 75 |
KOPSAVILKUMS
Secinājumi:
1. Noskaidrojot individuālā darba strīda jēdzienu un sapratni, secināms - lai nenoregulētās domstarpības starp darba devēju un darbinieku varētu uzlūkot par strīdu, nepieciešams, lai tās būtu iesniegtas izskatīšanai tam pilnvarotās institūcijās. Patreizējais darba strīdu skaidrojums Darba strīdu likumā šādu priekšnoteikumu darba strīda esamībai neparedz. Taču, analizējot individuālo darba strīdu jēdzienu, redzams, ka tā precīzākai sapratnei minētais priekšnoteikums likumā būtu paredzams.
2. Izpētot individuālo darba strīdu izskatīšanas kārtības evolūciju Latvijā, autore secina, ka darba tiesības atrodas nepārtrauktā attīstībā - tāpat kā visi sabiedriski ekonomiskie procesi kopumā. Veiktais vēsturiskais apskats un salīdzinājums ar mūsdienām rāda, ka pirmskara Latvijas darba strīdu izšķiršanas iestādēm un pašlaik spēkā esošajos likumos – Darba likumā un Darba strīdu likumā – noteiktajām institūcijām darba strīdu izšķiršanai konstatējama liela līdzība. Tas liecina par to, ka nomainot Darba likumu kodeksu pret jauno Darba likumu un pieņemot Darba strīdu likumu, likumdevējs vadījies ne tikai pēc ES un starptautisko tiesību normām, bet pieturējies arī pie pirmskara Latvijā pārbaudītām vērtībām darba tiesību jomā. Darba strīdu komisijas reglamentējumā, savukārt, pārņemta padomju varas gados vispusīgi izstrādātā kārtība. Rezultātā Darba strīdu likums sniedz iespēju gan darba devējiem, gan darbiniekiem realizēt savas tiesības, nodrošinot abu pušu interešu ievērošanu.
3. Tā kā Eiropas Savienībā darba strīdu izšķiršanas jautājumi pārsvarā atstāti dalībvalstu kompetencē, dažādās valstīs noteikta atšķirīga darba strīdu risināšanas kārtība. Salīdzinot darba strīdu izšķiršanas kārtību Latvijā un ārvalstīs, secināms, ka pieņemto nolēmumu augstāku juridisko kvalitāti, kā arī ātrāku lietas iztiesāšanu un tiesāšanās izdevumu ietaupīšanu, nodrošina speciālās darba tiesas.…
Diplomdarba tēma ir „Individuālo darba strīdu izšķiršana”. Tēmas aktualitāti nosaka nepieciešamība pēc noteiktas individuālo darba strīdu izšķiršanas kārtības, jo individuālie darba strīdi ir bieža parādība darba tiesisko attiecību ietvaros, un šo strīdu rašanās iespējama jebkurā darba tiesisko attiecību momentā. Darba tiesības ir vienas no nozīmīgākajām tiesībām jebkuram cilvēkam, jo tieši darbs nodrošina ar ikdienā nepieciešamo. Profesors Kaspars Balodis uzsver, ka „darba tiesības sakarā ar savu būtisko lomu sabiedrības ekonomiskajā un sociālajā dzīvē vienmēr bijušas viena no politiski aktuālākajām civiltiesību apakšnozarēm.” Darba attiecībās atrodas lielākā daļa sabiedrības locekļu. Darbs ir viena no vissvarīgākajām cilvēka aktivitātēm, kas viņu nodrošina ar iztikas līdzekļiem, veido pamatu radošai domāšanai, pašrealizācijai un sociāliem kontaktiem, vienlaicīgi sekmējot uzņēmējdarbības un valsts kopējo attīstību. Eiropas Padomes Direktīvā 2000/78/EC, kas nosaka kopēju sistēmu vienādai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, nodarbinātība un profesija raksturoti kā galvenie elementi, kas garantē vienlīdzīgas iespējas visiem un būtiski veicina pilsoņu līdzdalību ekonomiskajā, kultūras un sociālajā dzīvē un viņu potenciāla izmantošanu. Tādējādi darba tiesības ieņem būtiski svarīgu vietu Latvijas tiesību sistēmā. Latvijas Republikas Satversmes 106., 107. un 108.pants paredz ikviena tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu, saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu, kā arī arodbiedrību brīvību, tiesības uz koplīgumu un tiesības streikot. Līdz ar to darba tiesību aizsardzībai ir konstitucionāli tiesiska nozīme.
Pielikumu nav.
- Darba strīdu izskatīšanas kārtība
- Individuālie darba strīdi un to izšķiršanas kārtība
- Individuālo darba strīdu izšķiršana
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Darba tiesisko attiecību izbeigšana
Дипломная для университета49
-
Darba līguma uzteikums
Дипломная для университета65
Оцененный! -
Darba tiesisko attiecību izbeigšana pēc darba devēja iniciatīvas
Дипломная для университета82
-
Darbinieka saistības darba tiesiskajās attiecībās
Дипломная для университета66
Оцененный! -
Darba līguma izbeigšanas tiesiskais pamatojums
Дипломная для университета80