Nobeigums
Kārtības inspektors ir Valsts policijas darbinieks, kurš savas kompetences ietvaros viņam uzticētajā teritorijā pārstāv valsts varu, veicot pasākumus sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršanā un atklāšanā, kuram uzlikts pienākums sadarboties ar vietējo sabiedrību šajā jomā. Viņš ir policijas pirmā kontakta darbinieks savā apkalpojamā teritorijā.
Kārtības policijas inspektora darbības tiesiskais pamats ir Satversme, starptautiskie līgumi, likums “Par policiju” un citi Latvijas Republikas likumi, Ministra kabineta normatīvie akti, Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas spēkā esošie normatīvie akti, kā arī attiecīgie pašvaldību lēmumi. Tātad, Kārtības policijas inspektors ir tā policijas amatpersona, kura ir atbildīga par sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu konkrētā apkalpojamā teritorijā, un galvenais priekšnosacījums, lai viņš veiksmīgi varētu pildīt savus dienesta pienākumus, ir rūpīga apkalpojamās teritorijas, iedzīvotāju un operatīvā stāvokļa izzināšana, jo tas ļauj operatīvi reaģēt uz personu iesniegumiem un informāciju, kā arī dod iespēju izzināt vietas, kas visvairāk pakļaujas likumpārkāpumu izdarīšanai. Pilnīga apkalpojamās teritorijas izzināšana ļauj Kārtības policijas inspektoram veikt preventīvos pasākumus sabiedriskās drošības garantēšanā.
Kārtības policijas inspektors veic apkalpojamās teritorijas apgaitu, pārrunas ar iedzīvotājiem, īpaši ar namu pārvaldniekiem, sētniekiem, pašvaldību darbiniekiem, uzņēmumu, iestāžu, tirdzniecības un citu objektu vadītājiem, kā arī izmanto citu policijas dienestu darbinieku sniegto informāciju. Iepazīstas ar statistikas un informatīvajiem materiāliem par noziedzības un citu likumpārkāpumu stāvokli, ar dažādu amatpersonu ziņojumiem, kā arī izskata iedzīvotāju sūdzības un priekšlikumus un veic citus pasākumus.
Lai Kārtības policijas inspektors varētu sekmīgi pildīt viņam uzliktos uzdevumus, viņa darbībai ir jābūt apveltītai ar zināmiem pienākumiem un tiesībām, un sekmīgai to realizācijai, nepārkāpjot likumību, viņam ir jāzina tiesību akti un tajos noteiktā atbildība par to neievērošanu, kā arī jābūt pārliecinātam par savas rīcības pareizību un pieņemtā lēmuma izpildi.
Kārtības policijas inspektora darbības spektrs ir ļoti plašs – sākot no sabiedriskās kārtības nodrošināšanas apkalpojamā teritorijā līdz noziedzīga nodarījuma atklāšanai un noziedzīga nodarījuma prevencijai, kas ir humānākais un efektīvākais noziedzības novēršanas veids, jo tas mazāk aizskar indivīda tiesības un brīvības nekā tie pasākumi, kas veicami, ja persona ir izdarījusi noziedzīgo nodarījumu
Ikviena Kārtības policijas inspektora darba organizācijas pamatā primāram ir jābūt noziedzīga nodarījuma un kārtības traucējumu vispārējiem un individuāliem preventīviem pasākumiem, kuri dod iespēju paredzēt, novērst un pārtraukt tiesisko normu pārkāpumus, cēloņus, apstākļus – analizējot operatīvo stāvokli, veicot pārrunas ar iedzīvotājiem un citiem, apsekojot tirdzniecības un citus objektus. Kā rezultātā, apkopojot iegūto informāciju, tiek izstrādāti priekšlikumi un plāni likumpārkāpumu cēloņu un apstākļu novēršanai.
Kārtības policijas inspektoram ir jāveic gan vispārīgie preventīvie pasākumi, gan arī individuālā prevencija ar personām, no kurām var sagaidīt noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu izdarīšanu, lai konstatētu un novērstu sabiedriskās kārtības pārkāpumus un to cēloņus. Bez tam sistemātiski ir jāpārbauda vietas, kur biežāk koncentrējas personas, kurām ir nosliece uz likumpārkāpumu izdarīšanu.
Rakstot diploma darbu, konstatēju, ka svarīgāko darbu noziedzīgo nodarījumu prevencijā veic tieši Kārtības policijas inspektori, un pētot Kārtības policijas inspektoru darbību šajā jomā, ir jāatzīst, ka pastāv daudz problēmas ne tikai preventīvā darba izpildē, bet arī pašā dienestā.
…
