Eiropas Savienība ir Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība, kura darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Eiropas Savienības galvenais instruments, lai sasniegtu tās ekonomiskās politikas pamatmērķus - stabilu izaugsmi un zemu inflāciju ir Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības izveide. Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības izveides augstākais sasniegums ir vienotas valūtas – eiro – ieviešana un Eiropas Centrālās bankas nodibināšana. Eiro sistēmas galvenais mērķis ir cenu stabilitātes nodrošināšana ar monetārās politikas palīdzību. Lai kļūt par Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsti un ieviest eiro valūtu pretendējošam valstīm ir jāizpild konverģenses kritērijus (Māstrihtas kritērijus). Māstrihtas kritēriju butība ir piecu ekonomisko nosacījumu nodrošināšana.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas viens no nozīmīgākajiem stratēģiskajiem valsts attīstības mērķiem bijis tuvināšanās starptautiskajām struktūrām, t.sk. ari pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā (ES). Līdz ar Latvijas pievienošanos ES beidzas viens posms ilgajā un sarežģītajā integrācijas procesā, kas sākās 20. gs. 90. gadu vidū. Tomēr tikai ar pievienošanās līguma parakstīšanu integrācijas process nav pilnībā noslēdzies. Saskaņā ar pašreizējo ES pievienošanās līgumu visām jaunajām dalībvalstīm, t.sk. Latvijai, iestāšanās ES nozīmē ari pievienošanos Ekonomikas un monetārājai savienībai (EMS) un eiro ieviešanu. Lai to īstenotu, Latvijai būs jāizpilda vairāki nosacījumi (t.s. Māstrihtas kritēriji), kas attiecas galvenokārt uz nominālajiem valsts attīstības rādītājiem. Tāpat kā sākotnējais integrācijas posms (tirdzniecības liberalizēšana ar ES valstīm Eiropas līguma ietvaros), ari nākamās integrācijas fāzes būtiski ietekmēs valsts tautsaimniecību.
Pirmais datums kurā bijā plānots ieviest Latvijā eiro skaidras un bezskaidras naudas norēķinus - 2008. gada 1. janvāris. Tomēr datums tika atliks un tagād eiro ieviešanas mērķa datums Latvijā ir 2014. gada 1. janvāris. Tāds termiņa pagarinājums nozīmē to, ka Latvija nevar izpildīt nepieciešamos kritērijus. Tā kā līdz 2014.gadam ir palikuši 3,5 gadi, bakalaura darba temats ir ļoti aktuals.
EMS ir ES galvenais instruments, lai sasniegtu tās ekonomiskās politikas pamatmērķus - stabilu izaugsmi un zemu inflāciju. EMS izveidošanas pamatā ir ideja par lielas, stabilas ekonomiskās un finanšu zonas radīšanu. EMS ir augstākā Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomiskās integrācijas pakāpe.
Kā jau to nosaka nosaukums, ekonomiskā un monetārā savienība sastāv no divām daļām - viena ir saistīta ar ekonomiskiem jautājumiem, otra ar monetāro politiku.
Viens no ekonomiskās savienības svarīgiem komponentiem jau pastāv dzīvē - brīva personu, preču, pakalpojumu un kapitāla kustība, kā arī kopējā konkurences politika, jeb īsumā ES Vienotais tirgus, kas principā tika ieviests 1993.gada 1.janvārī. Ekonomiskai savienībai būtu jāiekļauj arī dalībvalstu budžeta politiku koordinācija.
Vissvarīgākais ekonomiskās savienības priekšnoteikums - tāds pats kā valūtas savienībai - ir neierobežotas iespējas mainīt naudu, brīva kapitāla kustība, pilnībā integrēti banku un finansu tirgi un nemainīgi noteikts valūtas maiņas kurss. EMS mērķis ir iet vēl tālāk: radīt vienoto valūtu, kopēju neatkarīgu centrālo banku un kopēju monetāro un valūtas politiku.
EMS izveides augstākais sasniegums ir vienotas valūtas – eiro – ieviešana un Eiropas Centrālās bankas (ECB) nodibināšana. Eiropas Centrālā banka kopā ar eiro zonas valstu centrālajām bankām veido Eiro sistēmu. Eiro sistēmas galvenais mērķis ir cenu stabilitātes nodrošināšana ar monetārās politikas palīdzību. ECB ir centrālā loma šī mērķa sasniegšanā, jo tā ir pilnībā atbildīga par kopējās monetārās politikas noteikšanu eiro zonā jeb EMS dalībvalstīs.…
