Дипломная
Предпринимательство и право
Право
Pārvaldes ētika un labas pārvaldības pamatprincips2000–2010 гг.
2011–2015 гг.
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Pārvaldes ētikas jēdziens un būtība | 5 |
1.1. | Obligātie valsts pārvaldes principi | 13 |
1.2. | Pārvaldes ierēdņu un institūciju ētika | 16 |
1.2.1. | Ierēdņu uzvedības principi | 17 |
1.2.2. | Valsts pārvaldes darbinieku rīcību regulējošie normatīvie akti | 23 |
2. | Labas pārvaldības pamatprincips un tā uzraudzīšanas mehānisms | 27 |
2.1. | Tiesībsarga institūta loma labas pārvaldības iedzīvināšanā | 35 |
2.1.1. | Tiesībsarga vēsturiskā attīstība un tiesiskais statuss | 38 |
2.1.2. | Tiesībsarga darbība un tiesiskie aspekti | 41 |
2.2. | Tiesībsarga darbības izvērtējums labas pārvaldības principa iedzīvināšanā Latvijā | 45 |
3. | Valsts pārvaldes caurskatāmība | 50 |
3.1. | Lēmumu pieņemšanas procesa caurspīdīgums | 53 |
3.2. | Pārvaldes lēmumu iepriekšējā pārbaudes procedūra | 53 |
4. | Šķēršļi labai pārvaldībai un taisnīguma nodrošināšanas mehānismi | 56 |
4.1. | Interešu konflikti un korupcija | 57 |
4.2. | Taisnīguma nodrošināšanas mehānismi | 64 |
4.3. | Normatīvo aktu regulējuma efektivitāte | 65 |
5. | Kopsavilkums | 68 |
6. | Anotācija angļu valodā | 72 |
7. | Anotācija itāļu valodā | 73 |
8. | Izmantotās literatūras un juridisko aktu saraksts | 74 |
1. Pārvaldes ētikas jēdziens un būtība
Ētika ir filozofiska teorija par pareizu dzīvi un darbību.1 Ētikas pamatjēdzieni vienlaikus ir arī vērtības: labais un ļaunais, pienākums, gods, atbildība, cieņa, sirdsapziņa, taisnīgums.2 Filozofijas doktors Andris Rubenis raksta: „Precīzā nozīmē ētika ir mācība, kuras priekšmets ir faktiskā vai iespējamā morāle; savukārt morāle ir likumu, normu un vērtību sistēma, kas nosaka to, kāda rīcība tiek uzskatīta par tikumiski labu noteiktas sabiedrības ietvaros.”3 Ētika izstrādā cilvēka rīcības modeli un formulē pareizas uzvedības orientierus. Galvenais ētikas uzdevums ir sniegt atbildi uz jautājumu: „kā rīkoties”? Rīcības atbilstība ētikas vērtībām nodrošina, ka tā ir laba gan pašam indivīdam, gan visai sabiedrībai.4 Imanuels Kants ir teicis: „Izturies pret citiem tā, kā tu vēlies, lai tie izturas pret tevi”, tomēr šis zelta likums pieļauj patvaļīgas manipulācijas. Klasiskā ētika nevar būt par pamatu pārvaldes ētikai - tas radītu sīki interpretētu uz savām interesēm balstītu ētiku, kas neiztur ne laika pārbaudi, ne atbilst sabiedrības interesēm.5 Publiskajai morālei būtu jābūt daudz augstāka vēriena nekā privātajai morālei, jo valsts pārvaldes darbinieki īsteno pienākumu sabiedrības interesēs, kas saistīts ar sabiedrības uzticību.6
Viens no mūsdienu ētikas uzdevumiem ir profesionālās ētikas izstrādāšana.7 Profesionālo ētikas kodeksu sākums ir Hipokrāta zvērests, kas nosaka medicīnas praksi jau vairāk nekā 2000 gadu. Profesionālo ētiku no citiem ētikas virzieniem nošķir tas, ka tā, tāpat kā jebkurš cits ētikas virziens, satur ideālo rīcības modeli, morālo ideālu un ētisko normu kopumu, bet tas ir nevis kopīgs lielākajai daļai noteiktas sabiedrības locekļu, bet to ir pieņēmuši noteiktas profesijas pārstāvji attiecībā uz savu profesionālo pienākumu pildīšanu.8 No vienas puses, profesionālā ētika vienkārši pārņem profesijas kontekstā radušās ikdienas ētikas normas. Piemēram, melošana un zagšana ir nosodāma gan ikdienā, gan arī profesionālajā darbībā. Savstarpējā cieņa un godīgas attiecības starp cilvēkiem ir attiecināmas uz visām ikdienas sfērām. Tomēr profesionālā ētika ir detalizēta un specifiska. Profesionālā ētika sniedz profesijas pārstāvim skaidras vadlīnijas par sagaidāmo rīcību, tā sniedz informāciju arī plašākai sabiedrībai par profesijas pārstāvju rīcību noteiktā situācijā un tā ir preventīva. Profesionālā ētika un normas ļauj modelēt profesionālās uzvedības un pienākumu izpratni kontrolētā veidā. Ar profesionālās ētikas palīdzību tiek veidota vide, kas novērš iespējamus konfliktus profesijā un tās attiecībās ar sabiedrību.9
Attiecībā uz pārvaldes uzraudzību pastāv iekšējie un ārējie kontroles mehānismi. Iekšējo kontroli nodrošina izpildvara un tās vadītāji, savukārt ārējo kontroli nodrošina ārējā sabiedrība un tās politiskā sistēma.10 Ārējā kontrole izpaužas normatīvā regulējuma radīšanā, paredzot noteiktu atbildību, un pārkāpuma gadījumā notiek tiesu varas kontroles robežās, kad atbildība iestājas pēc notikušiem faktiem – tiek sodīti vainīgie, kas jau ir izdarījuši pārkāpumu. Bet vēl svarīgāki ir preventīvie pasākumi, lai šādi pārkāpumi vispār nerastos. Tādējādi arī izpaužas ētikas kodeksu loma.
…
Darba mērķis ir noteikt un analizēt mehānismus ētiskas un labas pārvaldības principam atbilstošas valsts pārvaldes darbības nodrošināšanai, noskaidrot un definēt principus uz kādiem balstīta demokrātiskas tiesiskas valsts pārvalde, tai skaitā labas pārvaldības principu. Labas pārvaldības princips mūsdienās ir vēl tikai attīstības stadijā, tādēļ tā satura elementus katrā konkrētā gadījumā ne vienmēr var precīzi noteikt. Labas pārvaldības princips dažreiz tiek saprasts kā visi principi, saskaņā ar kuriem demokrātiskā tiesiskā valstī darbojas valsts pārvalde, savukārt citos gadījumos ar labas pārvaldības jēdzienu apzīmē tikai tos principus, kas orientēti uz attiecībām starp valsts pārvaldi un indivīdu. Par labas pārvaldības principu, kā vienu no jaunākajiem vispārējiem tiesību principiem un tā saturu vēl nav izveidojusies viennozīmīga izpratne. Turklāt arī labas pārvaldības apzīmēšanai dažādās valstīs un institūcijās tiek lietota atšķirīga terminoloģija (piemēram, good administration vai good governance), kā arī labas pārvaldības (vai labas pārvaldes) jēdziens nereti vispār tiek nošķirts no labas pārvaldības principa. Darba ietvaros tiks noskaidrots labas pārvaldības principa tvērums un tā konkretizācija gan Latvijas, gan Eiropas mērogā, un noskaidroti tā elementi pēc būtības, kādi tie izveidojušies praksē, tik daudz neiedziļinoties labas pārvaldības principa aizsākumos un attīstības vēsturē. Veicot valsts pārvaldes reformas un sagatavojot jaunu tiesību normatīvo bāzi, labas pārvaldības princips tika iekļauts svarīgākajos valsts pārvaldes institucionālo sistēmu regulējošos normatīvajos aktos. Arī Satversmes tiesa savos spriedumos atzinusi tā konstitucionālu rangu. Labas pārvaldības princips ir kļuvis par kritēriju valsts pārvaldes darbības kvalitātes izvērtēšanai gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Kā viens no labas pārvaldības uzraudzīšanas mehānismiem (kā alternatīva un papildu mehānisms administratīvajām justīcijas tiesām) Latvijā darbojas Tiesībsargs, kura viens no galvenajiem uzdevumiem ir izvērtēt un veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē. Tāpēc darba ietvaros tiek analizēta ombuda institūta vēsture, darbība un efektivitāte tā īpašās kompetences īstenošanā.
- Pārvaldes ētika un labas pārvaldības pamatprincips
- Personas tiesības uz tiesas aizsardzību
- Vienlīdzības principa nodrošinājums darba tiesību jomā
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Bezdarba novērtējums Latvijā un Eiropas Savienībā. Problēmas un risinājumi
Дипломная для университета69
-
Procesuālo darbību un operatīvo kriminālmeklēšanas pasākumu integrācija noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā
Дипломная для университета73
Оцененный! -
ASV un LR: kopīgais un atšķirīgais reliģijas brīvības un baznīcas atdalītības no valsts izpratnē
Дипломная для университета53
Оцененный! -
Neatkarīgo revidentu profesionālā ētika
Дипломная для университета55
-
Darba līguma forma un saturs
Дипломная для университета93
Оцененный!