1. Pārvaldes ētikas jēdziens un būtība
Ētika ir filozofiska teorija par pareizu dzīvi un darbību.1 Ētikas pamatjēdzieni vienlaikus ir arī vērtības: labais un ļaunais, pienākums, gods, atbildība, cieņa, sirdsapziņa, taisnīgums.2 Filozofijas doktors Andris Rubenis raksta: „Precīzā nozīmē ētika ir mācība, kuras priekšmets ir faktiskā vai iespējamā morāle; savukārt morāle ir likumu, normu un vērtību sistēma, kas nosaka to, kāda rīcība tiek uzskatīta par tikumiski labu noteiktas sabiedrības ietvaros.”3 Ētika izstrādā cilvēka rīcības modeli un formulē pareizas uzvedības orientierus. Galvenais ētikas uzdevums ir sniegt atbildi uz jautājumu: „kā rīkoties”? Rīcības atbilstība ētikas vērtībām nodrošina, ka tā ir laba gan pašam indivīdam, gan visai sabiedrībai.4 Imanuels Kants ir teicis: „Izturies pret citiem tā, kā tu vēlies, lai tie izturas pret tevi”, tomēr šis zelta likums pieļauj patvaļīgas manipulācijas. Klasiskā ētika nevar būt par pamatu pārvaldes ētikai - tas radītu sīki interpretētu uz savām interesēm balstītu ētiku, kas neiztur ne laika pārbaudi, ne atbilst sabiedrības interesēm.5 Publiskajai morālei būtu jābūt daudz augstāka vēriena nekā privātajai morālei, jo valsts pārvaldes darbinieki īsteno pienākumu sabiedrības interesēs, kas saistīts ar sabiedrības uzticību.6
Viens no mūsdienu ētikas uzdevumiem ir profesionālās ētikas izstrādāšana.7 Profesionālo ētikas kodeksu sākums ir Hipokrāta zvērests, kas nosaka medicīnas praksi jau vairāk nekā 2000 gadu. Profesionālo ētiku no citiem ētikas virzieniem nošķir tas, ka tā, tāpat kā jebkurš cits ētikas virziens, satur ideālo rīcības modeli, morālo ideālu un ētisko normu kopumu, bet tas ir nevis kopīgs lielākajai daļai noteiktas sabiedrības locekļu, bet to ir pieņēmuši noteiktas profesijas pārstāvji attiecībā uz savu profesionālo pienākumu pildīšanu.8 No vienas puses, profesionālā ētika vienkārši pārņem profesijas kontekstā radušās ikdienas ētikas normas. Piemēram, melošana un zagšana ir nosodāma gan ikdienā, gan arī profesionālajā darbībā. Savstarpējā cieņa un godīgas attiecības starp cilvēkiem ir attiecināmas uz visām ikdienas sfērām. Tomēr profesionālā ētika ir detalizēta un specifiska. Profesionālā ētika sniedz profesijas pārstāvim skaidras vadlīnijas par sagaidāmo rīcību, tā sniedz informāciju arī plašākai sabiedrībai par profesijas pārstāvju rīcību noteiktā situācijā un tā ir preventīva. Profesionālā ētika un normas ļauj modelēt profesionālās uzvedības un pienākumu izpratni kontrolētā veidā. Ar profesionālās ētikas palīdzību tiek veidota vide, kas novērš iespējamus konfliktus profesijā un tās attiecībās ar sabiedrību.9
Attiecībā uz pārvaldes uzraudzību pastāv iekšējie un ārējie kontroles mehānismi. Iekšējo kontroli nodrošina izpildvara un tās vadītāji, savukārt ārējo kontroli nodrošina ārējā sabiedrība un tās politiskā sistēma.10 Ārējā kontrole izpaužas normatīvā regulējuma radīšanā, paredzot noteiktu atbildību, un pārkāpuma gadījumā notiek tiesu varas kontroles robežās, kad atbildība iestājas pēc notikušiem faktiem – tiek sodīti vainīgie, kas jau ir izdarījuši pārkāpumu. Bet vēl svarīgāki ir preventīvie pasākumi, lai šādi pārkāpumi vispār nerastos. Tādējādi arī izpaužas ētikas kodeksu loma.
…
