Prasības, ar kurām jāsastopas uzņēmumiem un organizācijām, attīstoties globalizācijai un ar to saistītajām problēmām, piemēram, kā konkurences palielināšanās, nepieciešamība pēc jauniem preču un pakalpojumu noieta tirgiem, patērētāju prasību pieaugums pret preču un pakalpojumu kvalitāti, un pēc arvien jauniem produktiem mainās galvu reibinošā ātrumā. Droši var apgalvot, ka viss iepriekš minētais lielā mērā ir saistāms ar ietekmi uz vidi – resursu izmantošanu, materiālu plūsmām, atmosfēras un vides piesārņojumu.
Iepriekš minētie faktori prasa pārskatīt uzņēmumu turpmākās attīstības stratēģiju, nosakot jaunu organizācijas vadības filozofiju, kura balstās uz kvalitātes vadību. Kvalitātes vadības centrā vienmēr ir cilvēks - klients, darbinieks vai sabiedrība kopumā ikvienā zemeslodes ģeogrāfiskajā punktā. Nevar ar cilvēku saistītās eksistences problēmas skatīt atrauti no vides un otrādi. Lai gan patiesībā - daba bez cilvēkiem var iztikt, bet cilvēki bez dabas nekādi. Civilizācijai un tehnokrātijai attīstoties līdzšinējos tempos, cilvēkiem nemainot domāšanu un attieksmi pret vidi un dabu, cilvēce var kļūt par savas līdzšinējās darbības ķīlniekiem – piesārņota vide un izsmeltas dabas bagātības var radīt neatgriezeniskas sekas un atriebties pāridarītājiem visneiedomājamākajos veidos – saindēta zeme un ūdeņi, kurus nav iespējams izmantot pārtikas ražošanā, slimības, dabas katastrofas utt.
Ilgtspējīgas attīstības koncepcija tika izvirzīta jau 1980.gadā, tas ir, pirms vairāk kā 25 gadiem. Bet tikai pēc vēl 12 gadiem pasaules vides politikā sākās faktiskas izmaiņas. ANO Pasaules Vides un attīstības ziņojumā „Mūsu kopējā nākotne” pirmoreiz izanalizēja un raksturoja pasaules attīstības ainavu, parādot strupceļu, kādā pasaule nonāks, ja netiks mainīta politiskā domāšana un attieksme gan pret nesaudzīgu dabas resursu patēriņu, gan pret izteikto nevienlīdzību starp cilvēkiem un valstīm.
Ilgtspējīgas attīstības tēma kļūst arvien aktuālāka. Par to liecina gan tas, ka pasaulē aktīvi tiek meklēti veidi, kā neatjaunojamos dabas resursus (nafta, gāze, derīgie izrakteņi) aizstāt ar atjaunojamiem dabas resursiem (vējš, saule, biomasa, biodegviela.), gan virkne izstrādātie dokumenti, normatīvie akti, ilgtermiņa attīstības stratēģijas u.c., gan dažādas kvalitātes vadības sistēmas, kas vērstas uz organizāciju darba efektivitāti, cilvēka un vides aizsardzību. Arvien aktuālāki kļūst jautājumi par uzturā lietojamās pārtikas nekaitīgumu (vai tā ir ekoloģiski tīra), par tādu sadzīvē lietojamu ķīmisku vielu lietošanu, piemēram, mazgājamie līdzekļi, kas ir nekaitīgas dabai un cilvēkam. Arvien biežāk organizācijas par darījumu partneriem izvēlas tādas organizācijas, kurās ir ieviesta un sertificēta kāda no kvalitātes vadības sistēmām. Pēdējos gados kvalitātes vadības sistēmu ieviešana notiek ne tikai uzņēmumos, bet arī valsts iestādēs un pašvaldībās. Iespējams, ka pašvaldībām, kuras ieviestu un sertificētu kādu no vides pārvaldības sistēmām, veiksmīgu vides aizsardzības projektu realizēšanai būtu vieglāk iegūstams finansējums no ES vai starptautiskajiem fondiem. …
