Pedagoģiskās pieejas agrīnā vecumposma bērnu runas prasmju attīstīšanai

Mūsdienu sabiedrībā problēma pirmā vecumposma bērnu runas prasmju attīstīšana pirmsskolā kļūst arvien aktuālāka.
Pētījuma aktualitāti nosaka tas, ka ir būtiski pieaugusi uzmanība kvalitātei un izglītības pieejamība bērniem ar runas traucējumiem.
Agrīnais vecums ir īpaši labvēlīgs periods runas apgūšanai. Runa atjauno visus bērna garīgos procesus: uztveri, domāšanu, atmiņu, jūtas, vēlmes (Грибова, 2019).
Agrīnais vecums ir jutīgs periods bērna runas attīstībai, un galvenie nosacījumi, kādos notiek runas attīstība, ir komunikācija - bērns ar pieaugušo. Runas attīstībai agrīnā vecumā ir divi virzieni: saprotamas runas attīstība un aktīvas runas veidošana.
Runai ir liela nozīme bērnu garīgajā attīstībā un uzvedībā, runas ietekme maina bērna uztveres raksturu. Bērns sāk saprast vārdus, vārdu nozīmi, uztver apkārtējo vidi.
Attīstības procesā bērns apgūst valodu, kurā runā apkārtējie cilvēki. Runai ir liela nozīme bērnu garīgajā attīstībā un uzvedībā, tā ietekmē bērna uztveres raksturu. Runa veic dažādas funkcijas, piemēram: komunikācija, dzīves pieredzes nodošana, uzvedības un darbības regulējums.
Runas attīstība agrīnā vecumā tiek veikta saziņas procesā ar pieaugušajiem, un pēc tam saziņā ar vienaudžiem. Ir svarīgi runāt ar bērnu kā ar pieaugušo un cik bieži vien iespējams (Ткаченко, 2017).…