Latvijā tiek atzītas un aizsargātas ikviena cilvēka pamattiesības. Fiziskas personas tiesības uz tiesas aizsardzību nostiprinātas Latvijas Republikas (turpmāk tekstā - LR) Satversmes 8.nodaļā, kas veltīta cilvēka pamattiesībām. Cilvēks, dzīvojot sabiedrībā, ne vienmēr atzīst, ka arī otram cilvēkam ir tādas pašas tiesības kā viņam. Tiesības uz tiesas aizsardzību ir vienas no svarīgākajām cilvēktiesībām. Aktuāla tēma šobrīd ir cilvēktiesību ievērošana, tajā skaitā arī rīcībnespējīgo personu cilvēktiesību ievērošana. Cilvēktiesības tādā vai citādā veidā ir kopā ar cilvēku visās dzīves situācijās. Cilvēktiesības un tiesību normas var tikt piemērotas praksē tikai tad, ja tās tiek izprastas. Lai aizsargātu rīcībnespējīgās personas, tām ir jānodibina aizgādnība, savukārt to var izdarīt tikai tiesa.
Rīcībnespējas noteikšana un aizgādnības nodibināšana personai ir saistīta ar tiesībsargājošām iestādēm, tās ir – tiesas un bāriņtiesas (pagasttiesas). Bakalaura darba tēma ir „Personas atzīšana par rīcības nespējīgu un aizgādnības nodibināšanas civilprocesuālie aspekti” izvēlējos, pamatojoties uz praksē sastaptajām nepilnībām civilprocesa likumā normās. Šī tēma ir aktuāla, jo tai ir liela praktiska nozīme konkrētu dzīves gadījumu atrisināšanā.
Šobrīd Latvijā ir 30 ilgstošas sociālā aprūpes un rehabilitācijas iestādes, kurās dzīvo 5179 iemītnieki.1 Šajās institūcijās pārsvarā mīt iemītnieki, kuri ir invalīdi ar garīga rakstura traucējumiem jau kopš bērnības, vai ieguvuši invaliditāti no dzīves laikā, kuri nespēj pārzināt savas finanses, ne rīkoties ar tām. Nereti ir arī cilvēki, kuri nemaz nepazīst naudu, nezin tās vērtību. Arī tuvinieku viņiem nav, precīzāk tuvinieki ir, bet viņi neizrāda it nekādu interesi pār šīm personām. Tātad šādos gadījumos, būtu šīs personas atzīt par rīcības nespējīgām un nodibināt aizgādnību, jo viņas nespēj tiesiski pārstāvēt sevi un savas intereses, pārvaldīt savu mantu un rīkoties ar to. Praksē reti ir gadījumi, kad sameklējot šos tuviniekus, viņi ir ar mieru būt par aizgādni jau atzītajai rīcībnespējīgajai personai.
Kā problemātiskie jautājumi šajā sakarā tiek izvirzīti:
tiesā iesniedzot pieteikumu, konkrēti jānorāda sava ieinteresētība vai radniecība attiecībā uz personu, kurai nepieciešams noteikt aizgādni;
personas iespēju piedalīties tiesas sēdē, nepieciešams noteikt to ekspertam, nevis ārstam;
nepieciešams praksē aktualizēt pagaidu aizgādnības nodibināšanu un pagaidu aizgādņa iecelšanu personai, kamēr tiek veikta tiesu psihiatriskā ekspertīze, lai persona būtu tiesiski pārstāvēta arī šajā laikā.
Bakalaura darba mērķis – izpētīt personas atzīšanu par rīcības nespējīgu un aizgādnības nodibināšanas procesuālo kārtību un problēmas Latvijā, t.i., noskaidrot, kādas problēmas ir praksē, pielietojot esošos normatīvos aktus.…
