Viena no svarīgākajām problēmām mūsdienu ekonomikas attīstības posmā vairumā pasaules valstu ir personāla vadības jautājumu risināšana, neatkarīgi no organizācijas darbības rakstura – vai tā ir komerciāla vai nekomerciāla organizācija. Lai arī pastāv ļoti daudzveidīgas pieejas šīs problēmas risinājumam, dažādās rūpnieciski attīstītās valstīs visizplatītākās kopējās pamattendences ir: personāla atlases metožu formalizācija un procedūras, zinātniskā pieeja personāla vadības nepieciešamības analīzei, jaunu un perspektīvu darbinieku izvirzīšana, ar kadriem saistītu lēmumu pieņemšanas pamatotības paaugstināšana un to atklātības nodrošināšana, saimniecisko un valstisko lēmumu saistība ar kadru politikas pamatelementiem. Īpaši nozīmīgi personāla vadības jautājumi kļūst finansiāli ekonomiskās krīzes apstākļos, kad daudzi uzņēmumi zaudē spēju piesaistīt augsti kvalificētus darbiniekus, izmantojot materiālos stimulus (piedāvājot konkurētspējīgu darba apmaksu).
Banku sektorā nereti ir novērojama cita tendence. Lai arī atsevišķi uzņēmumi ir saglabājuši spēju saglabāt relatīvi augstu darba samaksu, tomēr ir palikušas nemainīgas personāla vadības, jo īpaši atlases un novērtēšanas metodes, kuras tika izmatotas augsti kvalificētu kadru deficīta apstākļos. Šobrīd darba tirgus situācija ir krasi mainījusies – ja pirms dažiem gadiem uzņēmumiem bija „jācīnās” par augsti kvalificētiem darbiniekiem, darba tirgū bija vērojams izteikts speciālistu deficīts, tad ekonomiskās krīzes apstākļos, kad virkne uzņēmumu ir samazinājuši sava darba apjomus un personāla sastāvu, tirgū ir pieejami speciālisti.
Turklāt pašreizējos apstākļos kvalificēts personāls kļūst par vienu no svarīgākajiem uzņēmuma konkurētspēju nodrošināšanas faktoriem. Samazinoties iedzīvotāju brīvajiem uzkrājumiem, kā arī krītoties iedzīvotāju uzticībai banku sektoram kopumā, nereti tieši personāls kļūst par vienu no faktoriem, kas var nodrošināt klientu uzticēšanās saglabāšanu bankai.