Vadība ir ļoti cieši saistīta ar demokrātiju, jo ietver sevī lēmumu pieņemšanu un atbildību par paveikto un uzsākto. Organizācijas vadība - tie ir kompromisi, mazākuma viedokļa ievērošana, savu uzskatu maiņa.
Vadība ir arī darbu un atbildības sadale starp visiem dalībniekiem. Katrai organizācijai ir sava struktūra, taču visām ir dažas kopīgas iezīmes, piemēram, visām organizācijām ir savi vadītāji un biedri, kā arī katrai organizācijai ir sava darbības programma.
Šīs lietas, kurām jāpievērš uzmanība, sastādot darbības programmu. Taču pats galvenais – atcerēties, ka organizācijas mērķim ir jābūt visu biedru labsajūtai un darboties gribai, tādēļ jācenšas to ņemt par savas organizācijas pamatprincipu stūrakmeni. Organizācijas programmai ir jākalpo biedriem, nevis otrādi.
Jo plašāki organizācijas mērķi un uzdevumi, jo lielāks cilvēku skaits jāiesaista tās darbībā un līdz ar to palielinās organizācija. Darbam starp visiem organizācijas biedriem jābūt sadalītam ar mērķi gūt lielākus panākumus. Darbs jānodrošina ar resursiem, un kādam ir jāpārskata visu uzticēto uzdevumu kvalitāte.
Darbam starp visiem organizācijas darbiniekiem jābūt sadalītam tādā veidā, lai to veiktu ar iespējami lielāku atdevi. Darbs jānodrošina ar resursiem, un kādam ir jāpārskata visu uzticēto uzdevumu izpildes kvalitāte.
Vadība organizācijā sadalās dažādos līmeņos un risina dažādus uzdevumus. Tā, piemēram, augstākajai vadībai ir jāsprauž mērķis un jānosaka, kā tālāk rīkoties. Jaunāko vadītāju un visu pārējo darbinieku uzdevums ir nodrošināt, lai uzdevumu veiktu sekmīgi un nospraustos mērķus sasniegtu.
Augstākā līmeņa vadītāja pienākumi.
Augstākā līmeņa vadītāja pienākumi varētu būt šādi:
Noteikt organizācijas kopējos mērķus;
Izveidot organizācijas struktūru;
Sadalīt organizācijas resursu;
Vadīt tā, lai būtu panākumi.
Vadītāju darbu un viņu uzdevumus pirmajā vadības līmenī var iedomāties kā piecas funkcijas.
1)Prognozēšana un plānošana –Uzņēmuma darbības mērķu noteikšana, nepieciešamas darbības programmas sastādīšana šo mērķu sasniegšanai, iekšējas situācijas un apkārtējo apstākļu ietekmes noskaidrošana un analīze, nepieciešamo resursu noteikšana. Pašvaldības vadītājam jāprot paredzēt uz priekšu. Viņam jānovērtē nākotne un jāpieņem lēmumi.
2)Organizācija – Paredzēto pasākumu sagrupēšana, pārvaldes struktūras izveidošana, darbu sadale, pilnvaru deleģēšana. Pašvaldības vadītājam jāveido tādas formālas attiecības, kas vislabāk atbilstu organizācijas mērķiem.
3)Vadība – nepieciešama personāla resursu noteikšana – plānošana, personāla izvēle un pieņemšana darbā, personāla izglītošana, kvalifikācijas celšana. Pašvaldības vadītājiem jābūt par paraugu saviem darbiniekiem. Viņam jāiedvesmo tie, kuri strādā viņa labā.
4)Koordinācija – uzņēmuma darbinieku nepieciešamās rīcības virzīšana un vadīšana uzņēmuma mērķu sasniegšanai. Pašvaldības vadītāja pienākumos ietilpst sekot tam, lai padotie tiešām strādātu organizācijas labā.
5)Kontrole – darba izpildes salīdzināšana ar iepriekš noteiktiem izpildes kritērijiem Pašvaldības vadītājam un organizācijai kopumā vienmēr jātic, ka noticis tieši tas, kam bija jānotiek.
Lai vadība būtu efektīvam jebkura līmeņa vadītājam jāizprot vadīšanas mērķus. Vadīšanas mērķi nav sasniedzami ja nav ievēroti vadīšanas principi.
Valdības principu mērķi:
Pārvaldības efektīvāka izmantošana – katrs posms lai nodarbojas ar savu, nevis vienam uzkrauj visu. Pamatdoma – atslogot augstāko pārvaldības posmu no sīkākiem darbiem, lai tas varētu risināt stratēģiskās problēmas. Tātad, ko drīkst un ko nedrīkst uzvelt zemākajiem posmiem.
Personāla rezultatīva izmantošana – cilvēku no skrūvītes pārvērst radošā, atbildīgā būtnē. Jāsekmē darbinieku patstāvība, jo tad var cerēt, ka lielākas būs viņa spējas, kas sekmēs uzņēmējdarbību.
Uzņēmuma elastīga un savlaicīga pielāgošanās uzņēmējdarbības vides pārmaiņām.
Vadības izņēmumu (ārkārtas, izņēmumu notikumu) princips.
Šis princips balstās uz kibernētikas atgriezenisko saiti. Augstākā vadība seko notikumiem uzņēmumā un analizē tos, salīdzina faktiskos rādītājus ar plānotajiem un konstatē novirzes.
Ir divu veidu novirzes:
Normālās – tiek nodotas pilnībā vidējam un zemākam pārvaldības posmam;
Ārkārtas – ar tām nodarbojas augstākās vadības posms.
Priekšnosacījumi, lai īstenotu:
Plānošanas un kontroles sistēmām jābalstās uz kibernētikas principiem;
Grāmatvedībai jādod vajadzīgos datus par plānu rādītājiem;
Lai nodrošinātu darbinieku patstāvīgu rīcību, skaidri jādefinē, jānorobežo atbildības un izlemšanas kompetence;
Jānosaka parametri, ar kuriem tiks mērītas novirzes, jānosaka pareizā noviržu amplitūda, lai visi posmi varētu nodarboties ar savas kompetences darbiem;
Trūkumi:
Lai rastos labs iespaids par vidējo posmu, tas var slēpt ārkārtas problēmas un var rasties krīze;
Ir jābūt ļoti labai informācijas sistēmai uzņēmumā, lai augstākā vadība zinātu par visām novirzēm.
Vadības “mērķorientācijas” princips.
Princips balstās uz atziņu – mērķiem ir centrālā vieta pārvaldības procesā. Šeit pielieto mērķu hierarhiju, katrai struktūrvienībai tiek noteikti konkrēti mērķi (jācenšas ir noteikt korektus mērķus).
Pielietojot šo principu uzņēmuma darbinieks savas kompetences robežās pats var izlemt kā un ar ko viņš sasniegs šos mērķus. Darbinieku vērtē pēc to sasniegšanas.
Efekts – tiek atslogota augstākā vadība, jo tā piedalās mērķu sastādīšanā, nevis to detalizē realizēšanā.
Mērķis – izvērst uzņēmuma darbību, pašiniciatīvu, veicināt jaunradi uzņēmumā.…
