Pētījuma aktualitāte. Psiholoģijā ir daudz rakstīts par organizācijas kultūru, kas noteikti ir svarīgs darba grupas raksturojošs rādītājs. Maksimāli veiksmīga cilvēka pašrealizēšanās ir iespējama mazās grupās, īpaši darba kolektīvā, ja tajā ir atbilstoša organizācijas kultūra. Tāpēc aktuāli ir pētīt organizācijas kultūru, jo tas ietekmē personības attīstību mazajā grupā un grupas darbības efektivitāti atkarībā no grupas vadītāja stila. Neapšaubāmi vadītāja vadības stils ietekmē cilvēku, kurš strādā šajā organizācijā, līdz ar to arī viņa darba rezultātus.
Organizācijas kultūras izpēte ir jauns virziens organizācijas psiholoģijā, kurš nomaina tradicionālo sociāli – psiholoģisko klimata izpēti. Organizācijas psiholoģijas literatūrā, īpaši pēdējos gadu desmitos, pastāv daudzi pētījumi par vadītāja vadības stiliem un organizācijas kultūru (E.Šeins, F. Klukhons, F. Strodbergs, Dīls un K. Kenedijs, Harisons, F. Teilors, H. Faijols, M. Vēbers, B. Poršņevs, D. Tērners, K. Levins, M. Volles), bet nav daudz pētījumu, kas būtu veikti Latvijā un kopumā pētītu šos divus organizācijas psiholoģijas terminus.
Katrs no mums darbojas noteiktā mazajā grupā, un katram no mums ir svarīgi, lai tajā būtu pēc iespējas labāks psiholoģiskais klimats, mums pieņemamāks vadītāja vadības stils, kā arī mums atbilstošāki organizācijas rituāli, vienā vārdā sakot – katram no mums pieņemamāka organizācijas kultūra. Tieši tāpat arī vadītājam, lai sasniegtu plānoto rezultātu, pastāv vairākas iespējas – viena no tām apzināt, kā panākt, lai padotie darbu veiktu priekšzīmīgi, - tas ir jautājums par organizācijas kultūru, kādu izvēlas un atbalsta vadītājs.
Vadītāja vadības stils ir viens no tiem elementiem, kas nosaka organizācijas kultūru. Vadītājs, kurš prot ieklausīties savos padotajos, kuram ir būtiski, lai viņu atbalstītu, ir svarīgi, lai organizācijā valdītu pēc iespējas stabilāka un darbiniekiem labvēlīgāka organizācijas kultūra šobrīd ir aktuāla problēma, jo tikai vadītājs, kurš nezaudējot savas personīgās īpašības prot pielāgoties vispārējam kolektīva noskaņojumam, nezaudējot sevi kā personību, vadītājs, kurš prot saliedēt kolektīvu, spēj veidot optimālāko organizācijas kultūru.
Tieši analizējot šo aktuālo problēmu, kā vadītāja demokrātiskais vadības stils ietekmē organizācijas kultūru, tapa pētījuma temats – demokrātiskā vadības stila saistība ar organizācijas klana kultūras tipa rādītāju. Darbs varētu palīdzēt izprast, vai pastāv zināma statistiski nozīmīga sakarība starp vadītāja demokrātisko vadības stilu un organizācijas kultūras tipa rādītāju, īpaši vai pastāv sakarība starp demokrātisko vadības stilu un organizācijas klana kultūru.
Jebkuras organizācijas darboties spēja un pastāvēšanas ilgums, ka arī daudzi citi faktori, lielā mērā atkarīgi no organizācijas vadītāja, kā arī no tā, pie kura kultūras tipa pieder organizācijas vadītājs.
Pētījuma priekšmets:
Organizācijas klana kultūras tipa rādītāja un demokrātiskā vadības stila sakarības.
Pētījuma objekts:
Respondentu skaits – 30 vadītāji.
Problēmjautājums:
Pastāv statistiski nozīmīga sakarība starp vadītāja demokrātisko vadības stilu un klana organizācijas kultūras tipa rādītāju.
Bakalaura darba mērķis:
Teorētiski un praktiski izpētīt, vai pastāv sakarība starp vadītāja demokrātisko vadības stilu un klana organizācijas kultūras tipa rādītāju.
Bakalaura darba uzdevumi:
1.analizēt teorētisko literatūru par organizācijas kultūru, vadības stiliem;
2.praktiski veikt organizācijas klana kultūras tipa rādītāja un vadītāja demokrātiskā vadības stila izpēti;
3.izmantojot aprakstīto teorētisko bāzi un praktisko pētījumu, noskaidrot, kā vadītāja demokrātiskais vadības stils ietekmē organizācijas klana kultūru,
4.veikt iegūto datu analīzi un interpretāciju;
5.izdarīt secinājumus.
Pētījumā izmantotās metodes:
1.Teorētiskā metode:
- teorētiskās literatūras izmantošana un analīze;
- konceptuālā modeļa izveide;
2. Empīriskās metodes:
- R. Kvina un K. Kamerona “Organizācijas kultūras tests”
- E.P. Iļina “Vadības stila vadīšanas tests”
3. Matemātiski statistiskās metodes:
- statistiski aprakstošā metode;
- Pirsona korelācijas koeficienta noteikšana
Kopš 80. gadu sākuma tradicionālo psiholoģiskā klimata pētījumu vietā amerikāņu psihologi pievērsās jaunam pētījuma virzienam – organizācijas kultūrai. Organizācijas klimata pētījumi galveno uzmanību pievērš organizācijas darbības aspektiem (emocijām, noskaņojumam, psiholoģiskai saderībai, vadības stilam). Savukārt organizācijas kultūras pētījumos tiek izpētītas sistēmas un vērtības, kuras ir organizācijas darbības pamatā, veidi, ar kuru palīdzību šis normas un vērtības tiek apgūtas un nodotas tālāk. Taču pirmie darbi, kuros tika definēts “organizācijas kultūras” vai “fabrikas kultūras” jēdziens parādījās 50- gadu vidū, kaut gan īpaši tam tika pievērsta uzmanība tikai 70-to gadu beigās, 80-to gadu sākumā. Par pirmo nopietno teorētisko darbu par organizācijas kultūru tiek uzskatīts E.Šeina darbs “Organizācijas kultūra un līderība” [8; 97] …
