Valsts pārvaldes iestāžu darbinieka tiesības... / ID: 446626

21,48 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:446626

Автор: Viktors Ļevdanskis (18)

Оценка:

Опубликованно: 01.06.2020.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 77 единиц

Ссылки: Использованы

Рассмотреный период: 2000–2010 гг.
2011–2015 гг.

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	IEVADS	4
1.	ŠAUJAMIEROČU JĒDZIENS UN VEIDI	8
1.1.	Šaujamieroču jēdziens	8
1.2.	Šaujamieroču veidi	10
2.	ŠAUJAMIEROČU LIETOŠANAS TIESISKAIS REGULĒJUMS	13
3.	APBRUŅOTU VALSTS PĀRVALDES IESTĀŽU DAUDZVEIDĪBA	21
3.1.	Valsts policija	22
3.2.	Drošības policija	23
3.3.	Pašvaldības policija	24
3.4.	Ostas policija	24
3.5.	Valsts robežsardze	25
3.6.	Ieslodzījumu vietu pārvalde	28
3.7.	Valsts ieņēmumu dienests	29
3.8.	Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs	30
3.9.	Satversmes aizsardzības birojs	31
3.10.	Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs	31
3.11.	Militārās izlūkošanas un drošības dienests	32
3.12.	Nacionālie bruņotie spēki	32
4.	DZĪVĪBAS AIZSARDZĪBA KONSTITUCIONĀLĀ LĪMENĪ	35
4.1.	Ārvalstu konstitūciju analīze attiecība uz dzīvības tiesību ierobežošanu	41
5.	EIROPAS CILVĒKTIESĪBU UN PAMATBRĪVĪBU AIZSARDZĪBAS KONVENCIJA	45
6.	TIESISKĀ REGULĒJUMA PRETRUNAS STARP LIKUMIEM UN LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSMES 116. PANTU	52
	NOBEIGUMS	55
	IZMANTOTO AVOTU SARAKSTS	58

Фрагмент работы

NOBEIGUMS
Pētījuma rezultātā autors izvirza sekojošus secinājumus un priekšlikumus:
1. Tiesības uz dzīvību ir absolūtas cilvēktiesības, kuru ierobežošana Latvijas Republikas
Satversmē nav paredzēta. Tomēr šo tiesību ierobežošana ir paredzēta Latvijai saistošajā starptautiskajā dokumentā – Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.
2. Nacionālajā līmenī šaujamieroču lietošanu reglamentējošie tiesību akti satur
diezgan daudz pretrunas un nepilnības. Šo pretrunu iemesli lielākoties ir saistīti ar tiesību normu mērķa un gramatiskās formas nesaskaņotību. Lai novērstu šo problēmu, ir jāveic konkrēto normu gramatiskā analīze un jākoriģē tās atbilstoši mērķim, kuru likumdevējs ir paredzējis.
3. Viena no galvenajām problēmām ir atsevišķu jēdzienu nesaskaņotība likumu normās
un šo jēdzienu nepareiza izpratne, kura radusies šo jēdzienu legāldefinīcajas neesamības rezultātā. Lai izvairītos no šīs problēmas, likumdevējam būtu jādefinē šie jēdzieni, iekļaujot tos likumā. Sekojošas legāldefinīcijas ir nepieciešams iekļaut likumos, kuri reglamentē šaujamieroču pielietošanas un izmantošanas nosacījumus:
Mērķtiecīgs šāviens – šāviens, kas ar nodomu tiek raidīts noteiktā virzienā, lai brīdinātu par šaujamieroča pielietošanu, izsauktu palīdzību vai atbaidītu dzīvnieku.
Tēmēts šāviens – šāviens, kas tiek raidīts mērķī (cilvēkā, priekšmetā, dzīvniekā) ar nodomu izraisīt nāvi vai nodarīt kaitējumu.
Šaujamieroča pielietošana – tēmēta šāviena izdarīšana.
Šaujamieroča izmantošana – mērķtiecīga šāviena izdarīšana.

4. Šaujamieroča pielietošanas nepieļaujamības robežas ir noteiktas pārāk lielā mērogā.
Daudzos šaujamieroču lietošanu kontrolējošos likumos ietvertā norma, kura arī nosaka šīs robežas, deklarē: “Aizliegts pielietot vai izmantot šaujamieročus vietās, kur to pielietošanas rezultātā var ciest citas personas.” Lai sašaurinātu šīs robežas tik tālu, cik tas ir nepieciešams, lai radītu apstākļus, kas nav atkarīgi no personas, kura pielieto šaujamieroci, šī norma būtu jāizsaka sekojošā redakcijā: “Aizliegts pielietot vai izmantot šaujamieroci, ja tā rezultātā cietīs citas personas.”
…